Tieši Polijas darbība vai bezdarbība varētu kļūt par izšķirošo aspektu "Rail Baltica" tālākā attīstībā ceļā no "vecās Eiropas" uz Baltijas valstīm.
"Rail Baltica" maršrutā Poliju nav iespējams apbraukt, ja vēlas izmantot īsāko ceļu no Baltijas uz Vāciju.
Galvenais cēlonis Polijas pasivitātei ir politiskās nesaskaņas ar Lietuvu par poļu etniskās minoritātes stāvokli Lietuvā, raksta rus.lsm.lv.
Šlups atgādināja, ka jau vairākus gadus Lietuva, kā arī Latvija un Igaunija "cenšas uzzināt Polijas plānus šajā jautājumā".
Galvenās diskusijas ir par 204 kilometrus garu posmu, kas sākas uz Polijas-Lietuvas robežas un beidzas Bjalistokā.
Pirms gada rus.lsm.lv jau noskaidroja, ka Polijas Attīstības un infrastruktūras ministrijai līdz 2023.gadam nav plānu attīstīt šo dzelzceļa posmu, piemērojot to ātrgaitas vilcienam un "Rail Baltica". Ministrija gan uzreiz piebilda, ka tas nenozīmē, ka šādas līnijas nekad nebūs.
Šlups pauž, ka Polijas plāni vēl tagad ir neskaidri,
Par to, ka Polija nav labvēlīga "Rail Baltica", liecina dzelzceļa līnijas Kauņa-Bjalistoka realizācija. Ja Lietuvā vilciens brauc ar tam ierastu ātrumu, tad Polijā ātrums ievērojami samazinās. Kopumā brauciens ilgst piecas stundas un 10 minūtes, lai gan atbilstoši "Google Maps" ziņotajam tam būtu jābūt trīs stundas 20 minūtes.
Ja vilciens brauktu ar "Google Maps" norādīto ātrumu, tad piecu stundu laikā tas varētu nobraukt 600 kilometrus un būt jau Polijas rietumos.
Patlaban vilciens no Polijas-Lietuvas robežas līdz Bjalistokai brauc ar 30 km/h lielu ātrumu. Ātrāk neļauj braukt dzelzceļa sliežu stāvoklis, kuras ir nepieciešams nomainīt. Turklāt dzelzceļa līnija nav elektrificēta, un elektriskie vilcieni tur nevar pārvietoties.
Šlups neslēpj, ka nezina, kā Polija rīkosies tālāk. Tā it kā grasījusies uzlabot infrastruktūru, taču tad darbi atcelti.
"Mēs ceram, ka Polijas pozīcija kļūs skaidrāka nākošajā gadā. Tāda pozīcija apmierina gan mūs, gan Latvijas kolēģus," viņš piezīmē.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām projekta izmaksām.
Triju Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iepriekš atzina, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
