„Skaidrošanas darbs ir sākts, bet es kā vienkāršs lietotājs varu teikt, ka tas nav pietiekami labs, jo es nesaprotu, kurš man ir labākais piedāvājums,” atzina ekonomikas ministra amata kandidāte, norādot – „Latvenergo” iesaka vienu, bet eksperti - pavisam citu modeli.
„Tas ir galvenais uzdevums tuvāko mēnešu laikā, lai ikviens iedzīvotājs saprastu, kas viņam ir izdevīgākais piedāvājums un lai ne cents netiktu pārmaksāts,” uzsvēra politiķe.
Viņa sola, kļūstot par ministri, februārī pieprasīt „Latvenergo” atskaitīties par skaidrošanas kampaņu.
„Latvenergo” komercdirektors Uldis Bariss norādīja, ka visiem uzņēmuma klientiem ir nosūtīti piedāvājumi un skaidrojumi, katru mēnesi tiek atbildēts uz simtiem tūkstošu klientu zvanu.
Taču Reizniece-Ozola iebilda, ka ar to nepietiek, „jo maznodrošinātajiem un trūcīgajiem ir jāsaprot, ka viņiem ir jāpiezvana uz pašvaldību un jāpārliecinās, vai šis statuss viņiem vēl ir, jānosauc līguma numurs, lai arī turpmāk būtu fiksētais tarifs un cena nepieaugtu. Daudzbērnu ģimenēm ir jābūt pilnīgi skaidram, kas viņiem ir jādara, lai iegūtu atbalstu.”
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš apliecināja, ka pašvaldībām ir skaidrs, kas tās sagaida 1.janvārī, bet tām ir jānodarbojas ar to, ko politiķi ir savārījuši, un jākliedē dezinformācija. Salmiņš arī pauda, ka nav datu par to, cik ir trūcīgu un maznodrošināto mājsaimniecību, jo šādas statuss tiek piešķirts personām. Visvairāk apdraudētās būs tieši daudzbērnu ģimenes, vientuļie vecāki ar bērniem un cilvēki pēc 65 gadu vecuma.
Tā kā atbalsta apjoms trūcīgajiem, maznodrošinātajiem un daudzbērnu ģimenēm ir noteikts pēc aptuveniem aprēķiniem, nākamā gada laikā Ekonomikas ministrijai un „Latvenergo” jāvērtē reāli nepieciešamais atbalsts, norādīja Reizniece-Ozola.
Viņa pieļāva, ka varētu paplašināt saņēmēju loku un arī piešķirto atbalsta apjomu.
Diskusijas dalībnieki arī atzina, ka elektroenerģijas cenas turpmākos gadus būtiski nemainīsies. Reizniece-Ozola gan atzīmēja, ka cena noteikti nesamazināsies, bet pieaugs, un neatkarīgi no tirgus liberalizācijas maksa par elektroenerģiju tāpat būtu palielinājusies.
Arī „Prudentia Energy Markets” pārstāvis Roberts Samtiņš uzsvēra, ka cenu krituma nebūs, jo elektroenerģijas sadalīšana lētāka nepaliks, elektrības ražošanai arī vajag lielus izdevumus, tāpat mainīgās izmaksas ir augstas, lai saražotu elektroenerģiju. Lai gan pašlaik ir populāri teikt, ka 2016.gadā cenas kritīsies, Samtiņš norādīja:
Ja Skandināvijā cenas pieaugs, tad pareizāk būtu teikt, ka mūsu cenas pietuvosies Skandināvijas cenu līmenim vēl vairāk nekā tas ir šobrīd.”
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka valstij nevajadzētu būt pašmērķim samazināt cenu, jo „normāli būtu tā, ka mājsaimniecības maksā lielāku cenu, bet industriālie ražotāji – mazāku cenu. Jautājums, vai mēs gribam ilgtermiņā noturēt pēc iespējas zemāku cenu vai attīstīties kā industriāla valsts?”
Savukārt „Baltkom” mārketinga direktore Elizabete Podinska pauda viedokli, ka pašreizējās elektroenerģijas cenas ir mākslīgi samazinātas, un prognozēja, ka cena tuvāko divu gadu laikā būtiski nemainīsies.
Arī Reizniece-Ozola uzsvēra, ka mainīgā daļa, ar ko var spēlēties piegādātāji, ir ļoti maza. Tādēļ elektrības piegādātāji drīzāk var akcentu likt uz pakalpojuma pievilcību un ērtību.
Jau ziņots, ka elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām bija paredzēts atvērt no 1.aprīļa, taču pēc ilgām diskusijām valdošie politiķi mainīja viedokli, un nolemts, ka mājsaimniecības elektroenerģiju brīvajā tirgū varēs pirkt no 2015.gada 1.janvāra.
Patlaban elektroenerģijas tarifi Latvijā ir zem tirgus cenas, un līdz ar tirgus atvēršanu nākamā gada sākumā paredzams tarifu kāpums.
Septembrī Saeima atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot, ka trūcīga vai maznodrošināta ģimene pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2015.gadā 100, bet daudzbērnu ģimene 300 kilovatstundas katru mēnesi varēs iegādāties par pašreizējā starta tarifa cenu - 11,64 centiem par kilovatstundu.
Iepriekš tieši kompensācijas mehānisma trūkums, lai segtu elektrības cenas kāpumu mazturīgajiem, tika piesaukts kā galvenais arguments, lai atliktu tirgus atvēršanu. Šobrīd šādu atrunu nav, un ir mazticami, ka varētu atrast iemeslu un atlikt tirgus atvēršanu.
