Nākamā gada budžeta izskatīšana valdības sēdē sākās ļoti raiti – pretstatā pierastajam, veltītā sēde ilga vien dažas stundas. Gan pašu ministru, gan iesaistīto sarunu partneru piekāpība skaidrojama ar faktu, ka ekonomikas izaugsme ir samazinājusies, un pārdalāmo līdzekļu vairs nebūs tik daudz.
Kopumā nākamā gada budžetā būs par aptuveni pusmiljardu eiro vairāk nekā šogad, tomēr vairums no līdzekļiem jau ir sadalīti. Lai arī nākamgad Latvijas iekšzemes kopprodukts augs lēnāk kā prognozēts, finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”) nedomā, ka budžeta deficīta griesti būs jānosaka mazāki par sākotnēji plānoto 1%. „Budžeta deficīts ir noteikts 1% tas ir maksimālais atļaujamas. Es domāju, ka samazinājums nebūs. Lai finansētu visas nepieciešamās lietas - ir palicis 9-15 miljoni neizdiskutētas naudas. No 500 ir panākta vienošanās par nedaudz virs 100 miljoniem un tur ir atlikums vēl nedaudz vairāk kā 15 miljonu apmērā. Mēs meklēsim risinājumus lai saglabātu šo 1% deficītu,” norāda Reirs.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns pozitīvi vērtēja budžeta sarunās panākto vienošanos par minimālās algas palielināšanu līdz 360 eiro.
Jau šobrīd ir zināms, ka budžetā pieejamo papildus līdzekļu izlietošanas prioritātes būs veselības, izglītības un lauksaimniecības nozares. Tiesa, kā vērtē izglītības ministre Mārīte Seile, jau šobrīd ir skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) piešķirtais līdzekļu apjoms joprojām būs nepietiekams.
„(..) Vairākas pamatlietas būs iespējams palielināt, bet par dažām mēs gribētu cīnīties. Protams, pedagogu atalgojums ir kritiskais jautājums un tam mums ir mazāk naudas atvēlēts nekā vajadzētu,” saka Seile.
Līdzīgu viedokli izsaka arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS). „Ir virkne iepriekšējo ministru uzsāktu programmu, kur finansējums nav nākamajam gadam. Piemēram, [bijušās ministres Baibas] Rozentāles kundzes uzsāktā vakcinācijas programma, kas ir vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tad ir [bijušās ministres Ingrīdas] Circenes uzsāktā mātes un bērna veselības programma, kurai bija paredzēts finansējums uz trim gadiem un šogad beidzās. Jautājums - kas notiek ar šīm programmām, jo tās ir vajadzīgas un es tās cenšos aizstāvēt. Bet finanšu ministrs iebilst, cik lielā un kādā apmērā mēs ar šiem jautājumiem nodarbosimies. Bet šīs nav vienkāršas sarunas, jo tā summa, kas jāsadala, ir smieklīgi maza,” saka Veseļibas ministrijas (VM) vadītājs Belēvičs.
Valdības sēdē guvuši atbalstu arī vairāki priekšlikumi budžeta ieņēmumu palielināšanai, tostarp, piemēram, akcīzes palielināšana tabakas lapām, kā arī palielināt iekasētās dividendes no uzņēmumiem ar valsts kapitālu.
Finanšu ministrijā norāda, ka valdība darbu pie nākamā gada budžeta izstrādes pabeigs jau šīs nedēļas nogalē. Tad tiks sagatavota budžetu pavadošā likumprojektu pakete. Skatīšanai Saeimā budžetu plānots nodot 10.decembrī.
