• Sestdiena, 2017. gada 25. februāris
  • Vārda diena: Alma, Annemarija
Rīgā -2°C, D/DR vējš 3.6m/s

Izglītības ministrija nesaskata problēmas augstskolu parādos

Ieteikt šo rakstu

| Ekonomika

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tajā problēmas nesaskata, apgalvojot, ka visām augstskolām ir stabils finanšu stāvoklis.

To Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” uzsvēra IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece finanšu un statistikas jomā Diāna Laipniece.

Latvijas augstskolu rektori laikrakstam „Latvijas Avīze” atzinuši, ka, pārdodot augstskolām piederošās ēkas, varētu nosegt kredītsaistības, tomēr ar ēku pārdošanu tik labi nesokoties, jo nav garantiju, ka pircējiem augstskolu ēkas būtu vajadzīgas.

Taču Laipniece raidījumā uzsvēra - ja rastos bažas par augstskolu finansiālo stāvokli – IZM problēmas risinātu.

„Runa nav par īpašumu tirgošanu steidzamā kārtā. Visām augstskolām ir stabils finanšu stāvoklis,” sacīja IZM pārstāve.

Tāpat viņa skaidroja - ja skaitļus salīdzina ar apgrozījumu, kas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) gadījumā ir virs 70 miljoniem eiro gadā, aizdevumi ir ļoti nelieli.

Tomēr vairākām augstskolām ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, noskaidrojusi „Latvijas Avīze”. Laipniece skaidroja - ja augstskolai ir izveidojušies uzkrājumi, tas nozīmē, ka tie ir līdzekļi, kas nav ieguldīti, lai celtu studiju kvalitāti, kas tomēr ir augstskolu galvenais uzdevums.

Tomēr Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš "Pēcpusdienā" uzsvēra - lai arī augstskolām nākas naudu aizņemties no bankām un valsts infrastruktūras finansēšanā neiesaistās, viņam patīk, ka Latvijas augstskolas ir autonomas. Par piemēru viņš minēja Vāciju, kur valsts sniedz finansējumu augstskolām, tomēr, ja tām veidojas kādi uzkrājumi, peļņu augstskolas nevar paturēt sev, bet tā jāaizskaita valsts budžetam.

„Man patīk, ka varam paši uz sevi paļauties, nevis paļauties uz ministrijām,” uzsvēra rektors.

„Latvijas Avīze”, atsaucoties uz Valsts kases datiem uz pērnā gada decembri, noskaidrojusi, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir RTU - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko LU ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes Augstskola.

LU rektors Indriķis Muižnieks, raidījumā taujāts, vai Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pievienošana atspēkos LU parādus, atzina, ka universitāte to vēl nav rēķinājusi.

Ziņots, ka Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra uzskata, ka IZM vēlas likvidēt RPIVA, lai trūkstošos resursus varētu novirzīt LU attīstībai.

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Komentēt vari arī ar savu draugiem.lv vai Facebook profilu!

Atlikušo simbolu skaits: 1000