Gada laikā precēm cenas pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem par 3,4%.
Patēriņa cenu pārmaiņas 2013. un 2014. gadā
(% pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)
dati: Centrālā statistikas pārvalde
Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,4%.
Patēriņa grupu ietekme uz kopējo PCI pēdējos 12 mēnešos (% punkti)
dati: Centrālā statistikas pārvalde
Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2014. gada septembrī, salīdzinot ar 2013. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 0,1%. Zemākas cenas nekā pērn bija pienam un piena produktiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, cukuram, eļļai un taukiem, olām, savukārt cenas palielinājās dārzeņiem, saldumiem un medum, maizei un graudaugu izstrādājumiem, kā arī sieram.
Tabakas izstrādājumiem cenas pieauga par 8,3%, bet alkoholiskajiem dzērieniem vidējais cenu līmenis nav mainījies.
Apaviem cenas gada laikā palielinājās par 7,4%, bet apģērbiem – par 1,4%.
Gada laikā vidējais cenu līmenis ar mājokli saistītiem pakalpojumiem pieauga par 1,6% – sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, cietais kurināmais, ūdens piegāde, dzīvokļu īres maksa, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi, savukārt lētāka kļuva siltumenerģija.
Transporta grupā cenas samazinājās par 1,5%, ko būtiski ietekmēja cenu kritums degvielai par 3,8%. Cenas samazinājās transportlīdzekļu rezerves daļām un piederumiem, automašīnu iegādei, savukārt cenu kāpums tika novērots transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru jūras transporta pakalpojumiem.
Viesnīcu un restorānu pakalpojumu cenas, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, pieauga par 5,9% –cenām palielinoties kafejnīcās un restorānos par 6,2%, ēdnīcās – par 5,4%, kā arī izmitināšanas pakalpojumiem – par 6,3%.
Pārējās patēriņa grupās cenu kāpums tika novērots kultūras pakalpojumiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem.
2014. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas palielinājās par 0,5%.Precēm vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,7%, bet pakalpojumiem tas nemainījās.
Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām mēneša laikā bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, alkoholam un tabakas izstrādājumiem, personīgās aprūpes precēm, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam pārtikai un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Pārtikas cenas samazinājās par 0,4%, ko ietekmēja prognozētais cenu kritums pienam un piena produktiem, tai skaitā, skābajam krējumam (-10,5%), biezpienam (-11,5%), pienam (-6,8%), kefīram (-9,3%), saldajam krējumam (-11,3%), kā arī sieram (-0,7%). Lētāka kļuvusi gaļa un gaļas izstrādājumi, kartupeļi, eļļa un tauki, zivis un zivju izstrādājumi. Savukārt cenas kāpušas dārzeņiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem, augļiem, tējai un kafijai.
Dārgāki kļuva alkoholiskie dzērieni (+1,3%), ko ietekmēja akciju noslēgums vīnam un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Sākoties jaunās sezonas preču tirdzniecībai, cenas pieauga apaviem par 13,9%, bet apģērbiem – par 5,2%.
Sezonālo faktoru ietekmē lētāki kļuva pasažieru jūras transporta pakalpojumi. Cenas samazinājās arī degvielai (-0,4%), pasažieru gaisa transporta pakalpojumiem un automašīnu iegādei.
Atpūtas un kultūras pakalpojumu cenas palielinājās vidēji par 0,4%. Cenu kāpums konstatēts dārza precēm un ziediem, kultūras pakalpojumiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, savukārt cenas samazinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.
Noslēdzoties akcijām, dārgākas kļuva personīgās aprūpes preces, tai skaitā, kosmētikas preces un higiēnas preces.
Pārējās patēriņa grupās cenu kāpums bija vērojams ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī, sākoties jaunajam mācību gadam, pieauga maksa par izglītības pakalpojumiem. Savukārt lētāki kļuva sanatoriju pakalpojumi.
„Nordea” ekonomikas eksperts Gints Belēvičs norāda, ka Latvijas patēriņa cenu līmeņa izmaiņas septembrī pārsteidz jau otro mēnesi pēc kārtas. Pretēji tam, kas notiek lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu un kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kur patēriņa cenas gada griezumā ir samazinājušās, Latvijā inflācija sasniegusi pēdējā laika augstāko rādītāju.
„Lai gan Latvijas patēriņa cenu līmeņa kāpums gada laikā relatīvā izteiksmē ir būtiski lielāks nekā vidēji Eiropā, satraukumam par pieaugošo inflāciju šobrīd nav pamata. Lielāks drauds ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai ir deflācija, kas samazina uzņēmumu peļņu, attīstības iespējas un kopējo ekonomisko aktivitāti. Pārvēršoties deflācijas spirālē, gan uzņēmumi, gan patērētāji atliek iepirkumus vai investīcijas uz vēlāku laiku, sagaidot zemākas cenas nākotnē, tādējādi apgrūtinot izaugsmi. Mēdz uzskatīt, ka kamēr inflācija ir kontrolējama un atrodas zem 2% sliekšņa, tā veicina investīcijas, ekonomisko attīstību un ir vēlama parādība," pauž ekonomists.
Savukārt DnB bankas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka „septembrī inflācija ir pakāpusies, bet nav sagaidāms, ka šāds virziens turpināsies gada pēdējā ceturksnī”.
„Drīzumā jāmazinās degvielas cenām, kaut arī eiro kursa izmaiņas daļēji dzēš naftas cenu krituma ietekmi. Pie šādām naftas cenām nākotnē lētākai jākļūst arī gāzei. Krievijas embargo ietekmē vēl vajadzētu samazināties piena produktu cenām. Inflācija eirozonā kopumā pamazām slīd uz leju, līdz ar to arī importa patēriņa preču cenu kāpums nav gaidāms,” paredz Strautiņš.
SEB bankas analītiķis Edmunds Rudzītis norāda, ka kopumā jaunākie inflācijas dati nav pārsteidzoši, viņš Latvijas Radio arī norādīja, ka liela ietekme bija apģērbu un apavu rudens kolekciju preču parādīšanas ietekmēja cenu paaugstināšanu, bet pārtikai cena samazinājās, kā jau bija sagaidām, īpaši cenas krita pienam un piena produktiem.
