Visbiežāk sastopamie tūristi Latgalē ir ģimene, kas ceļo ar auto un kuras ceļojuma mērķis ir iespēja izjust un izgaršot latgalisko un unikālo.
Šo iemeslu dēļ par iemīļotākajiem tūrisma galamērķiem kļūst amatnieku centri un darbnīcas, kā arī kulinārais tūrisms. Šogad interese par šādiem objektiem palielinājusies par 104%.
Vērojot tūrisma nozari kopumā, pagaidām par dominējošo Latgales ekonomikā to nosaukt nevar – no reģiona pievienotās vērtības tā veido vien 5%. “Pēdējos gados esam izrāvušies uz priekšu ar speciāliem produktiem – tādiem kā koncertzāle “Gors” ar labāko akustiku Baltijā, ar tādiem unikāliem pasaulslavenajiem pasaules līmeņa produktiem kā Marka Rotko mākslas centrs,” skaidro Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.
Neskatoties uz bagāto piedāvājumu klāstu, Latgales tūrisma nozarē ir mīnusi. Tā reģiona prezentācijā trūkst koptēla un vienotas koncepcijas, jo bieži vien informācija, kas izvietota interneta vietnēs, ir sadrumstalota, nav saistoša un uz tūristu orientēta. Tāpat tūrisma servisa sniedzējiem vairāk jādomā par komunikāciju ar klientiem, par viņu labsajūtu.
“Tūrisma pakalpojumi nekad nav 100%, tur vienmēr ir ko uzlabot īpaši, ja mēs gribam veidot attiecības, lai tie viesi, kas atbrauca vienreiz, brauc arī otro reizi; tad nebūs nepieciešams tērēt naudu mārketingam un pārliecināt kādu, ka te ir vērts braukt,” norāda neatkarīgā eksperte Aija van der Steina.
Konferences rīkotāja Latgales tūrisma asociācijas “Ezerzeme” vadītāja Līga Kondrāte norādīja, ka turpmāko Latgales tūrisma nozares attīstību redz kopīgā un mērķtiecīgā darbā, kurā jāpiedalās gan pašvaldību vadītajiem, gan uzņēmējiem, gan tūrisma informācijas centriem. Un pirmais no soļiem būtu vienotā Latgales tūrisma portāla izveide, kas turpmāk kļūtu par pamatplatformu tālākai nozares attīstībai.
