LABS paziņojumā medijiem kā ļoti pozitīvu soli vērtē minimālās algas paaugstināšanu 2015.gadā no 320 uz 360 eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu par 1%.
Tajā pat laikā LBAS norāda, ka būtiskais jautājums par darba samaksas kāpumu publiskajā sektorā nav atrisināts. Turklāt nav notikušas nopietnas sarunas par valsts budžetu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē (NTSP).
Skolotāju, zinātnieku, mediķu, policistu un kultūras darbinieku darba samaksa ir nesamērīgi zema, un, ņemot vērā kaut vai tikai elektroenerģijas cenu celšanos nākamajā gadā, šo darbinieku motivācija un viņu ģimeņu dzīves kvalitāte jūtami mazināsies, izsver arodbiedrības.
LBAS arī atbalsta Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasības, kuras jau no 2015.gada sākuma prasa pienācīgu algu kāpumu, turklāt reformu sākšana vai nesākšana nedrīkstētu aizkavēt darba samaksas palielināšanu.
Arodbiedrības uzsver, ka minimālās darba samaksas kāpums ir pamatots, un to vajag celt katru gadu vismaz par 10%, atbilstoši Nodokļu stratēģijai 2014-2017, lai darba samaksas līmenis Latvijā pamazām sasniegtu vidējo algu līmeni ES. Taču, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību, no 2015.gada nepieciešams ieviest arī diferencēto neapliekamo minimumu - ar samērīgi augstiem griestiem, kā tas tika solīts pirms vēlēšanām.
LABS arī apsveic ir likumā noteiktais - no 2015.gada par otro bērnu dubultot un trešo bērnu - trīskāršot valsts ģimenes pabalsta apmēru.
Taču par valsts budžetu sociālie un sadarbības partneri nav varējuši izteikt savus argumentus un priekšlikumus. LBAS uzskata, ka tik svarīgs valsts stratēģiskās rīcības dokuments pirms tā pieņemšanas Ministru kabinetā noteikti jāapspriež ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem. Šīs patiesības ignorēšana ir slikts signāls sociālā dialoga kvalitātei Latvijā.
Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž bažas par budžeta tapšanas procesu, jo dialoga vietā viss „tiek pārklāts ar slepenības plīvuru”.
Mediķu arodbiedrība arī norāda, ka 6.novembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē Veselības ministrija ar sociālajiem partneriem saskaņoja papildus budžeta līdzekļu pieprasījums - 109 miljonus eiro, un solīja, ka nedēļas laikā konsultēsies par tālāko rīcību. „Diemžēl tas joprojām nav noticis, bet informācijas druskas par valdības plāniem attiecībā uz veselības aprūpes finansēšanu pieejamas vien plašsaziņas līdzekļos. Ja atbilst patiesībai iepriekš publicētās ziņas par to, ka veselības aprūpei nākamgad papildus 2014.gada bāzes finansējumam - 713 miljoniem eiro - tiks piešķirti vien 30 miljoni eiro, tad nozares finansējums 2015.gadā būs tikai 2,9% no IKP. Tas būs mazāks nekā 2014. gadā (3%) un daudz mazāks par vidējo rādītāju jaunajās ES dalībvalstīs (5,2%) un ES kopumā (7,3%), tāpēc jauno veselības ministru politiska atbalsta vietā gaida dūriens mugurā,” teikts mediķu arodbiedrība.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ar nožēlu secina: "Tiekoties ar veselības nozares pārstāvjiem šogad 21. augustā, Ministru prezidente Laimdota Straujuma vēsturiski atzina, ka Latvijā līdzekļu trūkuma galvenais cēlonis veselības aprūpē ir nevis līdzekļu trūkums valsts kasē, bet gan zināšanu trūkums daudzu politiķu galvās. Izskatās, ka šinī ziņā uz labo pusi nekas nav mainījies."
Arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir neapmierināti ar slepenību budžeta tapšanas procesā. LPS prasa premjerei Laimdotai Straujumai „nekavējoties iepazīstināt ar aktuālo valdības piedāvājumu attiecībā uz pašvaldību budžeta ieņēmumiem”.
„Jau iepriekš ir bijusi vērojama situācija, kad par budžeta jautājumiem tiek lemts, nepieaicinot pašvaldību pārstāvjus vai darot to novēloti. Piemēram, ikgadējās sarunas ar Finanšu ministriju notiek jau pēc tam, kad valdība ir lēmusi par jaunajām politikas iniciatīvām, vai sarunā ar finanšu ministru Jāni Reiru pagājušajā nedēļā izskanēja frāze, ka "budžets faktiski jau ir pieņemts",” norādīts LPS paziņojumā.
Iepriekš sarunās ar LPS Finanšu ministrija norādīja tikai uz papildu piešķīrumu 6,5 miljonu eiro apmērā pašvaldībām ar viszemākajiem ieņēmumiem ko LPS gan uzskata par īslaicīgu risinājumu.
"LPS nav pieņemama situācija, ka LPS un FM sarunās netiek izklāstīts valdības piedāvājums attiecībā uz pašvaldību budžeta ieņēmumiem, bet tas tiek izteikts tikai LPS domes sēdē, kad vairs nav iespējams ar piedāvājumu detalizēti iepazīties un to savstarpēji pārrunāt," uzsver LPS līderis Andris Jaunsleinis.
Jau vēstīts, ka nākamā gada valsts budžeta papildus jau iepriekš ieplānotajam izdevumu pieaugumam atrasti vēl vairāk nekā 130 miljoni eiro jaunajām iniciatīvām. No šiem papildu līdzekļiem veselības aprūpes nozare saņems 30 miljonus eiro, lauksaimniecības subsīdijām atrasti 35 miljoni, izglītībai - 10 miljoni, Iekšlietu ministrijas vajadzībām - 11 miljoni.
Valdības iepriekšējie lēmumi jau paredz nākamgad 250 miljonus eiro papildus atvēlēt pensiju indeksācijai. Tāpat vidējā termiņa budžeta ir lēmumi par 120 miljoniem eiro dažādām nozīmīgām programmām, kuras būs jāiekļauj budžetā. Valsts budžeta deficītu plānots saglabāt 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
