Šoreiz kopā ar Ķuzi putnu ligzdas un uzturēšanās vietas vētīt gāja arī Pieci.lv.
Jau nonākot pie pirmās ligzdas, Ķuze norāda, ka monitoringā tiek apsekotas visas Latvijā zināmās ērgļu ligzdas. "Šobrīd ligzdojošo pāru skaits varētu būt starp 100 un 120, bet zināmās ligzdas ir atpuveni 80," saka Ķuze.
Jau kopš 1970.gadiem veiktajā monitoringā tiek skatīts, kā Latvijā dzīvo jūras ērgļi. Pirms tam kādu laiku jūras ērgļi Latvijā izzuda. Tie atgriezās, ielidojot no Igaunijas, kur putnu populācija bija un ir stiprāka.
Lai atrastu pirmo ligzdu, ir jādodas dziļi mežā un jālien cauri brikšņiem un purviem. Ķuze gan ir pārliecināts, ka mazuli izdosies atrast. Viņam ir taisnība. Jau iepriekš kļūst skaidrs, ka ligzdā ir ērglēns, jo apkārt kokam ir mēsli. Ķuze uzkāpj kokā un apgredzeno mazuli. Jūras ērgļi pret cilvēkiem ir atturīgi. Tiesa, piemēram, vistu vanagi pret šādiem traucējumiem varētu būt ļoti atturīgi.
Ķuze akcentē, ka nosaukums "jūras ērgļi" var būt mainīgs, jo ne vienmēr lidoņi dzīvo jūras piekrastē. "Absolūtais vairums no mūsu jūras ērgļiem ir, ja tā varētu teikt, ezeru un dīķu ērgļi, kas ir bagāti ar zivīm," norāda pētnieks. Latvijā visvairāk jūras ērgļu ir Kurzemē. Iespējams, ka vairāk ērgļu nekā domāts ir Latgalē - par tur notiekošo informācija ir nepilnīga.
Jūras ērgļi labprāt mīt vecos kokos, kas ir lieli, jo arī ligzdas ir apjomīgas. Tiesa, šādu mežu paliek arvien mazāk, jo Latvijā arvien vairāk dominē jaunaudzes.
