Krievijas sankciju radītās sekas nav gājušas secen arī Kocēnu novada zemnieku saimniecībai „Mazdzērvītes”, taču šajā saimniecībā vērtē, ka iepriekšējā 2009.gada piena krīze bijusi daudz smagāka un tā arī daudz ko mācījusi. Saimniecība šogad ir paplašinājusies un ieguvusi jaunu fermu kompleksu, kurā darbu pārņēmuši saimnieku dēli.
„Mazdzērvīšu” saimniekiem Jānim un Aismai Ločmeļiem šī gada galvenais notikums ir jaunais, šogad pabeigtais fermu komplekss, kurā nu jau rit piena ražošana. Bet vēl no svara, ka tajā galveno darbu uzņēmušies dēli – Jānis un Roberts. Kā atzīst saimnieki, 20 piensaimniecībā ieguldītajiem gadiem ir turpinājums.
„To tā grūti ir pateikt vārdos… vārdos pateikt gandarījumu, bet tas ir vairāk par gandarījumu, ka tu vari būt drošs, ka tavi dēli to turpinās,” saka Jānis un viņu papildina Aisma: „Šis būtībā ir tāds kopējs dzimtas veikums. Tagad tā jau ir tāda attīstība jaunā kvalitātē, kaut vai skatoties, ka šī gada laikā mums tas piena apjoms ir dubultojies un nākošā gada laikā vēl tiks dubultots. Tā kā mēs šajā jomā arī gatavojamies, ka tiks atceltas kvotas un mēs būsim tam gatavi”.
Runājot par Krievijas sankciju sekām, seniors Jānis Ločmelis vērtē, ka arī viņu ģimenes saimniecībai tās nav gājušas secen, taču ir bijušas arī sarežģītākas situācijas, kā piemēram 2009. gada piena krīze. „Iepriekšējā krīze bija sarežģītāka un skāra daudz lielāku saimnieku daļu. Mēs jau paši te gadiem esam pieraduši pie dažādām krīzēm un protams, tas lauku saimnieks ir sīksts, tā, ka grūti, bet ar šo dažu eiro centu atšķirību mēs varam kādu laiku noturēties, bet ne bezgalīgi ilgi,” norāda Jānis.
Sarunā pievienojies arī juniors Jānis Ločmelis, atzīstot, ka, protams, krīzes nesto problēmu ir gana arī viņu saimniecībai. „Mums ir apgrozījuma kritums par 30%. Apmaksas termiņi ir uzlikti uz pusi garāki, vai trīsreiz garāki nekā bija pirms tam,” atzīmē juniors.
Pirms pieciem gadiem piensaimnieku protesta akcijās, kad laucinieki devās uz Rīgu, Jānis Ločmelis seniors bija arī viens no šo akciju organizatoriem.
Abi Jāņi Ločmeļi – tēvs un dēls atzīst, ka šobrīd par protestiem nedomā, jo uzskata, ka labāks ceļš viedokļu paušanai gan valdībai, gan Briselei ir tam deleģēt lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas. Un vēl, kā vērtē Jānis Ločmelis juniors - šis laiks jau liek pašiem saimniekiem vairāk domāt, kā labāk saimniekot.
„Nu, tā Krievijas krīze, kā jau katra krīze, dod savu pienesumu saimniecības vadībā, liek pārrēķināt, pārkalkulēt kādus ciparus, lai mēs saprastu, kur mums ir iespējas kaut ko uzlabot. Un zinām, ka mēs pienu varam saražot ar zemāku pašizmaksu nekā vecā Eiropa, nu pēc kvotu atcelšanas, tad paskatīsimies, kāds būs spēku samērs,” uzsver juniors.
Saimnieku dēli Jānis un Roberts taujāti, vai šobrīd, kad redz, ka piensaimniecība nav no vieglākajām nozarēm, nenožēlo savu izvēli pārņemot saimniecību, atzīst, ka jau no bērna kājas ir zinājuši, ka viegli tas nebūs.
Piensaimniekiem nākošgad priekšā vēl viens pārbaudījums - piena kvotu atcelšana, kas palielinās konkurenci un labākas tirgus pozīcijas iegūs tie, kas jau būs laikus tam gatavojušies un saimniekos efektīvāk.
