„Mani sauc Ņina Manuilova. Esmu dzimusi Rēzeknē. Pašlaik esmu bezdarbniece, bet man parādījās nopietns hobijs – šūšana. Esmu dzimusi 4.maijā, 1990.gadā. Tētis ir teicis, ka esmu dzimusi uzreiz pēc tam, kad ir beigusies sapulce. Tikko paziņoja, ka viss ir beidzies, tētim piezvanīja un pateica, ka es esmu dzimusi. Mamma teica, ka es Rēzeknē esmu pirmā, kas dzimusi neatkarīgā Latvijā.
4.maijs man vairāk saistās ar savu dzimšanas dienu. Es atceros, ka pamatskolā tā vēl nebija sarkanā diena, un arī skola nepozicionēja to kā svētku dienu. Vidusskolā 4.maijs jau kļuva par svētku dienu un visiem bija svētki. Es jokoju: „Man ir dzimšanas diena un jūs ballējaties, jums ir brīvdiena.” Tie ir Latvijas svētki, protams. Kad es dzīvoju Rīgā, es apmeklēju svētku pasākumus.
Es uzskatu, ka esmu latviete, pareizāk, esmu krievu latviete. Esmu dzimusi Latgalē, manā ģimenē ir krievi, bet esmu patriote.
Esmu četrus mēnešus te, dzīvoju bez darba. Man bija ļoti grūti atrast darbu, es tagad dzīvoju Jelgavā. Tomēr es neaizbraucu, es paliku dzīvot te, man pat nebija tādas domas, ka ir jāaizbrauc. Līdz ar to es domāju, ka esmu patriote, ja es nebūtu patriote, es sen jau būtu kādā citā valstī.”