Piektdien tūkstošiem cilvēku pulcējās Kijevā, Neatkarības laukumā, lai pieminētu vairāk nekā simts protestētājus, kas gāja bojā demonstrācijās pagājušajā gadā. Daudzi cilvēki uz laukumu bija ieradušies ar Ukrainas karogiem un nolika ziedus bojāgājušo piemiņai.
Savukārt Ukrainas līderi paziņoja par koalīcijas izveidi pēc oktobrī notikušajām vēlēšanām. Viņi arī pauda, ka pievienošanās NATO būs tās prioritāte, un vienojās līdz gada beigām pieņemt likumu ar apstiprinājumu šim nodomam.
Kā norāda AFP, šāds Ukrainas politiķu solis draud izprovocēt Krieviju, kas šonedēļ prasīja „100% garantijas tam, ka neviens neiedomāsies par Ukrainas pievienošanu NATO”. Atbildot uz to, NATO vadība pauda izbrīnu par Krievijas prasību, norādot - Ukraina 2010.gadā nolēmusi noteikt valstij ārpusbloku statusu un šis lēmums nav mainīts.
Jau ziņots, ka NATO līdz šim norādījusi uz būtisku Krievijas ietekmi notikumos Austrumukrainā. Savukārt Vladimira Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs apsūdz NATO vēsturiska solījuma laušanā – proti, ka NATO netuvosies Krievijas robežām. Viņš norādīja, ka alianse ir „centusies salauzt varas līdzsvaru”.
Kā vēstīts, pēc ilgiem iedzīvotāju protestiem februārī gāzts prezidenta Viktora Janukoviča režīms, Janukovičs aizbēga uz Krieviju, bet Maskava, izmantojot politisko nestabilitāti, martā anektēja Krimu un sāka destabilizēt situāciju Donbasā, kur separātisti izveidoja pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas.
Rietumvalstis un Ukraina vaino Krieviju separātistu atbalstīšanā, bet Maskava to noliedz. Aprīlī Kijeva uzsāka pret kaujiniekiem pretterorisma operāciju. 20.septembrī Minskā panākta vienošanās par pamieru, taču sadursmes turpinās, un novembrī separātisti Doņeckā pat sarīkojuši neatzītas vēlēšanās.
