Šī gada Somijas parlamenta vēlēšanu uzmanības centrā bija ekonomika. Lai arī iepriekš Somija bieži vien tika slavēta par saviem ekonomiskajiem sasniegumiem un vadošajām pozīcijām eirozonā, pēdējo gadu laikā tai ir bijis arvien grūtāk pielāgoties jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Somija piedzīvojusi ekonomikas recesiju un stagnāciju, bargus taupības pasākumu, kā arī vairākas ne visai veiksmīgas reformas.
Divas Somijas ekonomikas vadošās nozares – kokapstrādes un tehnoloģiju industrijas - ir ievērojami samazinājušās, un arī abi Somijas lielākie tirdzniecības partneri – Krievija un Eiropas Savienība – piedzīvo visai smagus laikus.
Iespējams, ka tieši šī iemesla dēļ somu vēlētāji izvēlējās ar savām balsīm sodīt līdzšinējo premjerministru Aleksandru Stubu un viņa iekšējo konfliktu pārņemto, četru partiju kreisi centrisko koalīciju.
Kā liecina vēlēšanu rezultāti, opozīcijā esošā Centra partija ar tās līderi Juhu Sipili priekšgalā ir ieguvusi 49 no 200 deputātu mandātiem, aiz sevis atstājot eiroskeptisko „Īsto somu” partiju, kas ieguvusi 38 mandātus.
Līdzšinējā premjera konservatīvā Nacionālās koalīcijas partija ieguvusi 37, bet sociāldemokrāti - 34 mandātus. Stubs jau atzinis savu sakāvi vēlēšanās, apsveicot konkurentus ar uzvaru.
Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā informācijas tehnoloģiju nozares līderis Sipila bija uzsvēris, ka tieši viņa pieredze uzņēmējdarbībā varētu palīdzēt izvest Somiju no ekonomiskajām grūtībām. Nākamais premjers solījis radīt 200 000 jaunu darbavietu, vienlaicīgi mazinot darbavietas sabiedriskajā sektorā. Preses konferencē pēc vēlēšanu rezultātu pasludināšanas Sipila norādījis, ka tam gan būs nepieciešams diezgan ilgs laiks.
„Somijas situācija ir ļoti sarežģīta un būs nepieciešami aptuveni 10 gadi, lai Somija atkal atgūtu formu. Nākotnē mums būs nepieciešami gan izdevumu samazinājumi, gan reformas, gan izaugsme,” sacīja Sipila.
Lai arī pats Sipila ir uzskatāms par jaunpienācēju politikā, viņa vadītā partija ir ilgus gadus bijusi viens no dominējošajiem spēkiem Somijas politikā un tieši no šīs partijas ir nākuši 12 premjerministri un arī trīs prezidenti.
Viens no pirmajiem Sipilas uzdevumiem būs koalīcijas partneru izvēle, jo tradicionāli tieši lielākās partijas līderis uzņemas valdības veidošanu. Tiek uzskatīts, ka koalīcijas veidošana var aizņemt pat vairākas nedēļas, un Sipila vēl joprojām nav atklājis, ar kurām partijām viņš vēlētos sadarboties.
„Īsto somu” harismātiskais līderis Timo Soini jau pirms vēlēšanām bija paziņojis, ka redz sevi valdībā, prognozējot sev vai nu ārlietu vai finanšu ministra posteni. Soini vadītais spēks gan visai aktīvi iebilst pret Briseles iejaukšanos Somijas iekšējās lietās. Lai arī iespējami nākamais premjerministrs Sipila kopumā tiek uzskatīts par proeiropeisku, arī viņa vadītās partijas rindās ir diezgan spēcīgs eiroskeptisks atzars.
Pašlaik galvenā intriga ir par to, kas veidos valdošo koalīciju ar Centra partiju un vai tajā iekļūs arī brīžiem skandalozā Somu partija, kas ieguvusi otru lielāko mandātu skaitu. Iepriekšējā valdībā proeiropeiskās Nacionālās koalīcijas vadībā tā nevēlējās strādāt saistībā ar tās atbalstošo nostāju jautājumā par aizdevumu piešķiršanu Grieķijai. Tagad tas var mainīties un tādā gadījumā radīt būtiskas problēmas līdzīgu lēmumu pieņemšanai Eiropas Savienības līmenī.
“Pašlaik Somu partija ir gatava darīt visu. Viņi ir ļoti atvērti un ļoti vēlas iekļūt valdošajā koalīcijā. Raugoties uz viņu polisko dienaskārtību un priekšvēlēšanu manifestu, redzama izteikta pretestība Eiropas Savienības politikai. Līdz ar to, ja viņi tiešām iekļūs ministru kabinetā, gaidāma diezgan asa Somijas nostāja Eiropas Savienības jautājumos, īpaši tajos, kas saistīta ar ekonomiku, “sprieda Helsinku Universitātes profesors Jans Sundbergs.
Tomēr vismaz pagaidām topošais premjerministrs Juha Sipila uzsvēris, ka ir atvērts sarunām ar visām septiņām parlamentā iekļuvušajām partijām, jo visu noteiks tas, kuras no tām būs gatavas sekot jaunās valdības stratēģiskajai programmai – tā tikšot izstrādāta mēneša laikā.
