Katru mēnesi pret NATO infrastruktūru tiek veikti aptuveni 500 dažādi kiberuzbrukumi, kuru novēršanai ir nepieciešama pastiprināta ekspertu iejaukšanās.
Kopumā 2016.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, kiberuzbrukumu skaits NATO ir pieaudzis par aptuveni 60%.
Ar šādu paziņojumu intervijā vācu izdevumam "Die Welt" klajā nācis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Pēc viņa vārdiem, vairumu no šiem uzbrukumiem ir īstenojušas nevis atsevišķas privātpersonas, bet gan aliansei nedraudzīgas valstis. Lai arī NATO ģenerālsekretārs nav nosaucis vārdā nevienu konkrētu valsti, pēc pagājušajā gadā notikušajiem uzbrukumiem Amerikas Savienotajās Valstīs ne tikai Vašingtona, bet arī, piemēram, Vācija ne reizi vien skaidri norādījušas uz iespējamo Krievijas saistību ar šādiem uzbrukumiem.
Maskava vienmēr kategoriski ir noraidījusi tās varas iestāžu iespējamo saistību ar kiberuzbrukumiem, pieprasot sniegt konkrētus pierādījumus izteikto apgalvojumu apstiprināšanai.
Jenss Stoltenbergs intervijā uzsvēris, ka šī kopējā tendence viņā rada satraukumu.
Tieši tāpēc kiberdrošība būs viens no galvenajiem tematiem nākamajā NATO samitā, kas šogad paredzēts Briselē.
Alianses ģenerālsekretārs uzsvēris, ka mūsdienās visas militārās aktivitātes ir saistītas ar datu pārraidi un, ja šādas sistēmas beidz strādāt, var tikt nodarīts milzīgs kaitējums alianses aizsardzības spējām un bruņoto spēku darbībai. Īpaši bīstami šādi uzbrukumi varētu būt energotīkliem, veselības aprūpes iestādēm un citai kritiski svarīgajai infrastruktūrai.
Faktiski tas nozīmē, ka arī uz kiberuzbrukumiem varētu attiecināt NATO līguma 5. pantu par kolektīvo drošību.
Tas nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzskatāms par uzbrukumu visām pārējām valstīm, kurām savukārt ir pienākums palīdzēt cietušajai valstij jebkādā pieņemamā veidā, tostarp arī izmantojot militārus līdzekļus.
Tuvojoties šogad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Francijā un parlamenta vēlēšanām Vācijā, Jenss Stoltenbergs arī brīdinājis par hakeru iespējamiem mēģinājumiem manipulēt ar vēlēšanu rezultātiem. NATO rīcībā jau esot vairāku dalībvalstu sagatavoti ziņojumi par šādām aktivitātēm. No alianses puses jau ir izveidotas īpašas krīzes komandas, kuras būs pieejamas dalībvalstīm savu tīklu nodrošināšanai pret šādiem uzbrukumiem.
Šī nav pirmā reize, kad Jenss Stoltenbergs ir runājis par 5.panta iedarbināšanu kiberuzbrukumu gadījumā. Pagājušā gada jūnijā viņš atzina, ka ne visi uzbrukumi novedīs pie kolektīvas atbildes, bet pati kiberaizsardzība ir iespējama ne tikai ievērojamas alianses operācijas ietvaros.
Izmantojot iespēju, Jenss Stoltenbergs arī komentējis jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus par to, ka NATO ir novecojusi alianse. Stoltenbergs uzsvēris, ka ir gatavs sastrādāties ar Trampu, paužot pārliecību, ka arī Savienotās Valstis paliks nemainīgi uzticīgas savām drošības saistībām pret NATO. Pēc viņa vārdiem, laikā, kad drošības vide pasaulē strauji mainās un nestabilitāte palielinās, tādas spēcīgas institūcijas kā NATO ir vajadzīgas, turklāt alianse pastāvīgi mainās, un jau 70 gadu garumā tā ir bijusi spējīga pielāgoties mainīgajai pasaulei.
