Viņš piebildis, ka spēcīga Eiropas aizsardzība un spēcīga NATO patiesībā viena otru papildina.
ES arvien aktuālākas kļūst sarunas par dziļāku sadarbību aizsardzībā un kopīga komandštāba izveidošanu, kas koordinētu civilās un militārās misijas.
Tiesa, valstīm joprojām ir ļoti atšķirīgi viedokļi par to, vai ES ir vajadzīga sava armija.
Dziļāka militāra sadarbība, ņemot vērā, ka teju visas ES dalībvalstis ir arī NATO, bija viens no dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās tematiem divu dienu sanāksmē Bratislavā, kuru vadīja ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni un uz kuru bija aicināts arī Stoltenbergs.
Kopš Lielbritānija, militāri viena no visspēcīgākajām dalībvalstīm, grasās pamest bloku, vairākas citas, un visaktīvāk Francija un Vācija, aicina veidot ciešāku Eiropas aizsardzības savienību.
Tās jēga un būtība būtu izveidot vienotu civilo un militāro misiju komandštābu, kas izrīkotu un vadītu dažādās misijas, kuras tagad komandē atsevišķas dalībvalstis.
Institūcijas rīcībā būtu arī medicīnas personāls un viss nepieciešamais loģistikai, lai attiecīgos valstu spēkus nogādātu vietās, kur tas nepieciešams. Idejas atbalstītāji norāda, ka NATO ir spēks, kurā lielu daļu drošības īsteno ASV, bet ES armija būtu iespēja blokam par dažādām savām vajadzībām parūpēties pašam. Savukārt kritiķi uzsver, ka šāds jauns veidojums atņemtu spēkus un resursus NATO, kur dalībvalstīm jau ir savi speciālisti.
Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), kurš piedalījās aizsardzības ministru sanāksmē Bratislavā, telefonsarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka sen nav bijis sanāksmē, kur dzirdēti tik dažādi viedokļi.
Vairums valstu norādījušas, ka jauna štāba veidošana ES būtu papildus slodze. Tā domā Ziemeļvalstis un arī Latvija, norāda Bergmanis.
Viņš atzina, ka rosinājis, lai NATO ir tā, kas garantē ES drošību, savukārt ES varētu koncentrēties uz krīzes menedžmentu un operācijām.
Pret jaunu struktūru veidošanu ES ir arī pati Lielbritānija, norādot, kamēr vien būs blokā, iebildīs pret Eiropas armijas ideju.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons norādīja: "Mēs piekrītam, ka Eiropai jādara vairāk, tā saskaras ar terorismu, tā saskaras ar migrāciju, bet vienkārši dublēt NATO vai to graut nav pareizais veids. Mēs pametam ES, bet mēs paliekam uzticīgi Eiropas drošībai un nākamgad izvietosim vairāk karavīru Igaunijā vai Polijā."
Savukārt Stoltenbergs pēc sanāksmes pavēstīja, ka, viņaprāt, nepastāv pretrunas starp spēcīgu Eiropas aizsardzību un spēcīgu NATO. Patiesībā tās viena otru pastiprina, uzsvēra Stoltenbergs.
„Stiprāka Eiropa padara stiprāku arī NATO. Tas, ko ļoti skaidri ministri pateica, ka mums vajag lielākas Eiropas spējas papildinājumā NATO tā, lai nebūtu darbību lieka dubultošana,” pauda Stoltenbergs.
Sagaidāms, ka dalībvalstis pie sarunām par aizsardzības spēju attīstību Eiropā drīzumā atgriezīsies arī valstu vadītāju sanāksmē Briselē.
