Visasākie ieteikumi nākuši no ASV prezidenta Baraka Obamas, kas atklāti pārmetis Krievijai separātistu atbalstīšanu un solīja izmantot jebkurus, izņemot militāros līdzekļus, lai atrisinātu situāciju. Pēc ASV stingrās nostājas arī ES augstā pārstāve ārlietās Frederika Mogerīni paziņoja par Eiropas ārlietu ministru ārkārtas tikšanās sasaukšanu Briselē. Tā gaidāma ceturtdien, nevis kā sakumā bija gaidāms – jau pirmdien. Šis Mogerīni paziņojums ir tikai vienu nedēļu pēc tam, kad viņa ārlietu ministriem piedāvāja uzsākt intelektuālas debates par ilgtermiņa attiecībām ar Krieviju, ko daudzi uztvēra par samierniecisku attiecībā uz Krievijas agresiju.
Ceturtdien, visticamāk, sagaidāms ass nosodījums, bet vai dalībvalstis izšķirsies pastiprināt sankcijas, piemēram, pārtraucot arī gāzes un naftas iepirkšanu vai Krievijas izslēgšanu no starptautisko maksājumus sistēmas SWIFT, diez vai. Šobrīd ES sankcijas skar Krievijas bankas, enerģētikas tehnoloģijas, militāro rūpniecību, jebkuras investīcijas Krimā un vairāku Krievijas amatpersonu, oligarhu un parlamenta locekļu iekļaušanu melnajā sarakstā
Notikumu attīstība Ukrainā, visticamāk, prasīs arī ES politikas izmaiņas pret Krieviju, bet 28 valstu vidū nav vienprātības attiecībā uz sankcijām
ES komisārs Hrists Stiljanidis paziņoja par 15 miljonu papildu humāno palīdzību Ukrainai. Arī Briseles gaiteņos pamazām lietas sāk saukt īstajos vārdos – ES padomes priekšsēdētājs polis Donalds Tusks savos izteikumos bija asāks, nosaucot Krieviju par agresoru, liekot saprast, ka Eiropai beidzot ir laiks balstīties uz faktiem, nevis ilūzijām
Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Briselē pēc NATO un Ukrainas komisijas ārkārtas tikšanās nosodīja Krievijas atbalstīto separātistu vardarbību.
Neoficiāli nojaušams, ka lielāku iniciatīvu konflikta risināšanā grasās uzņemties ASV, bet arī ES ārlietu galvenais cilvēks Mogerīni savu samierniecisko pieeju Krievijai agresijai Ukrainā ,iespējams, pamazām maina.
