Viņš skaidroja, ka par augsnes gatavošanu liecina Latvijas, Polijas un Vācijas diplomātu vai pārstāvju izraidīšana no Krievijas. Ziņots, ka Krievija, apsūdzot spiegošanā, izraidījusi bijušo Saeimas deputātu Andreju Holostovu.
Tomēr, uzsvēra Skudra, nesenajā G20 samitā tikai ASV, Japāna un Austrālija atklāti nostājās pret Krieviju, noslēdzot savstarpēju savienību. Rietumeiropa bija krietni piezemtāka. Arī kopumā, pēc Skudras vārdiem, „ir zināmas atšķirības” starp ES vadošo valstu, no vienas puses, kā arī NATO un ASV pieejā, no otras puses – turklāt nedz G20, nedz ES dalībvalstu ārlietu un aizsardzības ministru kopīgajā komunikē arī nav ne vārda par notikumiem Ukrainā un Krievijā.
Vienlaikus Krievija turpina nepiekāpties un vēlas piespiest Kijevu runāt ar Austrumukrainas kaujiniekiem, ko savukārt Ukraina atsakās darīt.
Ziņots, ka iepriekšējā nedēļas nogalē G20 samitā Austrālijas pilsētā Brisbenā Krievija un tās prezidents Vladimirs Putins saņēma asu kritiku par savu politiku Ukrainā. Putins Austrāliju pameta, nesagaidījis samita beigas.
Situācija Ukrainā saasinājās jau pirms gada, kad novembrī sākās masveidīgi iedzīvotāju protesti pret valsts varu, apsūdzot to korupcijā un negodīgumā. Janvārī savu amatu pameta toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, kā arī viņam pietuvinātās amatpersonas. Atbildot uz to, Krievija martā anektēja Krimu un aprīlī iebruka Austrumukrainā. Kopš pavasara Doņeckas un Luhanskas apgabalos notiek kaujas starp Ukrainas armiju un brīvprātīgajiem, no vienas puses, kā arī prokrieviskajiem kaujiniekiem, no otras puses.
