Tuvojoties Ukrainas parlamenta vēlēšanām, valsts galvaspilsētā Kijevā plānots pastiprināt drošības pasākumus. Kā paziņojis Ukrainas Drošības dienests, esot aizturēta ar Krievijas specdienestiem saistīta diversantu grupa, kas bija plānojusi īstenot uzbrukumus vēlēšanu laikā. Diversanti esot plānojuši ieņemt varas iestāžu administratīvās ēkas, gatavojuši terora aktus sakaru un transporta uzņēmumos, kā arī uzbrukumus pilsētas komunālajiem objektiem.
Līdzīgas provokācijas esot plānotas arī Harkovā. Tieši tāpēc drošības spēki ir nolēmuši vēlēšanu priekšvakarā pastiprināt kontroli galvaspilsētas tuvumā esošajos kontrolposteņos.
Savukārt vēlēšanu priekšvakarā Ukrainas Augstākās Radas pagaidu izmeklēšanas komiteja, kas pēta traģēdijas apstākļus pie Ilovaiskas, nākusi klajā ar saviem sākotnējiem atzinumiem. Pie Ilovaiskas ielenkumā nonāca vairāki Ukrainas bruņoto spēku bataljoni un pēc dažādām ziņām dzīvību zaudēja no dažiem simtiem līdz pat tūkstotim ukraiņu karavīru. Izmeklēšanas komiteja uzskata, ka notikušajā ir vainojama neadekvāta tā brīža aizsardzības ministra Valērija Geletaja un ģenerālštāba priekšnieka Viktora Muženko rīcība.
Savu daļu kritikas saņēmis arī prezidents Petro Porošenko, kurš tiek vainots par kara stāvokļa neizsludināšanu, tādējādi radot apjukumu karavīru rindās un neizpratni par ienaidnieka nodomiem. Jāpiebilst, ka izmeklēšanas komisiju vada partijas „Batkivščina” pārstāvji, kas atbalstīja kara stāvokļa ieviešanu.
Ne bez partijas „Batkivščina” līdzdalības pirmdien Augstākajā Radā netika ieviestas izmaiņas vēlēšanu likumdošanā, kas ļautu pretterorisma operācijas dalībniekiem nobalsot svētdien gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. Prezidents Porošenko šādu rīcību jau nosaucis par amorālu.
Bet tikmēr Šikorskis paziņojis, ka Krievija esot sākusi gatavoties iebrukumam Ukrainā jau 2008. gadā.
Intervijā amerikāņu izdevumam „Politico” Šikorskis norādījis, ka 2008. gada NATO Bukarestes samita laikā Putins esot licis noprast, ka gatavojas panākt Ukrainas sadalīšanu un plāno pievienot daļu no Ukrainas teritorijas Krievijai. Putins tā laika Polijas premjerministram Donaldam Tuskam arī esot norādījis, ka Ukraina ir mākslīga valsts, bet Ļvova izsenis ir bijusi poļu pilsēta, tāpēc Krievijai un Polijai šis jautājums būtu jāatrisina kopīgi. Toreiz Tusks uz šādiem izteikumiem gan neesot reaģējis.
Šikorskis arī norādījis, ka Putina mērķis esot novest rietumvalstis līdz kraujas malai, jo Krievijas prezidents esot pārliecināts, ka saskarsies ar "bariņu nīkuļu", kas cita starpā neiesaistīsies karā, lai aizsargātu Baltijas valstis. Šikorskis arī piebildis, ka, iespējams, Putinam pat esot taisnība.
Situāciju Ukrainā komentējis arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Viņš paudis pārliecību, ka ASV ir izmantojušas Ukrainu, lai sanaidotu Krieviju un Eiropu.
Lavrovs atzinis, ka saprātīgas alternatīvas attiecību uzlabošanai ar ES un ASV pašlaik neesot. Kā uzsvēris Krievijas ārlietu ministrs, Krievija arī turpmāk ieturēs savu neatkarīgo kursu, ko noteiks tās nacionālās intereses, jo Eiroatlantiskās konfrontācijas veicināšana tikai novedīšot strupceļā.
Lavrovs arī atgādinājis, ka vēsturiski visi Eiropas mēģinājumi apvienoties pret Krieviju ir beigušies slikti visam kontinentam.
