Jau trīspusējās Minskas tikšanās laikā par Ukrainas bruņotās krīzes izbeigšanu viens no pušu panāktajiem punktiem paredzēja, ka nākotnē karadarbības pārņemtajiem Ukrainas austrumu reģioniem varētu piešķirt īpašu statusu. Cita starpā tika minēts, ka tas nozīmētu arī brīvprātīgu finansējuma piešķiršanu šim reģionam gan no Ukrainas, gan Krievijas puses.
Pirmdien Ukrainas prezidents Petro Porošenko nācis klajā ar jaunu likumprojekta iniciatīvu, piedāvājot uz trijiem gadiem ieviest īpašu pašpārvaldes statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalos. Porošenko plāns paredz to, ka valsts garantēs kriminālvajāšanas vai administratīvās sodīšanas nepieļaušanu pret tām personām, kuras piedalījušās pēdējo mēnešu notikumos šajā rajonā. Tāpat plānots aizliegt ar šiem notikumiem saistīto cilvēku diskrimināciju, vajāšanu un saukšanu pie atbildības. Vienlaicīgi valsts apņemas garantēt brīvu krievu un citu valodu izmantošanu, mācīšanu, attīstību un līdztiesību.
Prezidents arī ierosinājis ieviest īpašu kārtību, kā tiek iecelti prokuratūras un tiesas vadītāji, piešķirot šādas tiesības vietējām varas struktūrām, kuru ārkārtas vēlēšanas plānots noteikt šī gada 9. novembrī. Jaunais likums arī noteiktu, ka Donbasa reģiona sociālekonomisko attīstību nodrošina Ukraina.
Kā neilgi pēc likumprojekta teksta publiskošanas paziņojis tā dēvētās Doņeckas tautas republikas pirmais vicepremjers Andrejs Purgins, Doņeckas tautas republikas varas iestādes šo Ukrainas prezidenta piedāvājumu neuzskatot par aktuālu. Pēc Purgina vārdiem, šie esot likumi Ukrainai, bet Doņeckas tautas republikas likumus pieņemot viņu pašu parlaments. Vienlaicīgi gan tiek atzīts, ka šis varētu būt saskares punkts turpmākajām sarunām, taču tas arī viss.
Kamēr Ukrainas prezidents piedāvā separātiskajiem kaujiniekiem amnestijas iespējas, vācu izdevums „BILD” ziņo, ka Eiropas Savienība drīzumā varētu pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku kaujiniekus pielīdzināt teroristu organizācijām. Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka galīgo lēmumu šajā jautājumā varētu pieņemt 23.septembrī Eiropas Savienības Drošības politikas komitejas sēdē. Publikācijā arī norādīts, ka slepenais protokols paredzot iespēju no Eiropas Savienības dalībvalstu puses ieviest vēl stingrākas sankcijas pret Krieviju un tās žurnālistiem, tostarp aģentūras „Krievija šodien” direktoram Dmitrijam Kiseļovam. Eiropas diplomāti pieļauj, ka sankcijas varētu skart arī šī gada oktobrī Sočos gaidāmās Pirmās formulas sacīkstes, kā arī pasaules hokeja un futbola čempionātu rīkošanu 2018.gadā.
Bet Ukrainā pirmdien arī ar Latvijas karavīru klātbūtni sākās militārās mācības "Rapid Trident 2014". Tās ir apvienotās sauszemes un gaisa spēku mācības, kurās piedalīsies bruņoto spēku vienības no vairāk nekā 15 valstīm. Mācības tiek organizētas, lai paaugstinātu reģionālo stabilitāti un drošību, stiprinātu partneru sadarbības spējas, vienlaikus pilnveidojot savietojamību starp ASV, Ukrainas un partnervalstu bruņotajiem spēkiem. Vienlaicīgi ar savas darbības novērtējumu pirmdien klajā nācis NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, kurš pavisam drīz noliks savas pilnvaras. Cita starpā
runājot arī par konfliktu Ukrainā, Rasmusens atzinis, ka viņa valdīšanas laikā Krievija ir turpinājusi uztvert Ziemeļatlantijas aliansi kā savu pretinieku, nevis partneri, tāpēc NATO tā arī neesot izdevies attiecības ar Maskavu uzlabot.
Neraugoties uz Austrumukrainā izsludināto pamieru, aizvien biežāk izskan informācija par reģionā notiekošajām sadursmēm. Iepriekšējās dienās ziņots par separātistu centieniem ieņemt Doņeckas lidostu, taču Ukrainas bruņotie spēki norāda, ka aizvien saglabā kontroli pār to, lai gan kaujās ir daudz ievainoto un arī kritušo. Vairāku sprādzienu epicentrā Doņeckā nupat nonākuši arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji, kuri nemierīgajā reģionā uzturas, lai sekotu līdzi Kijevas un prokrievisko separātistu noslēgtā pamiera ievērošanai. Neviens EDSO novērotājs incidentā nav cietis, taču pagājušajā naktī artilērijas apšaudēs gājuši bojā un ievainoti vairāki Doņeckas iedzīvotāji. Pilsētā sagrautas vairākas mājas.
„Manā ielā šonedēļ deg jau otra māja, pavisam netālu no manējās. Es tagad gāju, bet no abām pusēm lidoja lodes un granātas. Kā var šaut dienas laikā, kad ārā staigā cilvēki?” sašutusi ir kāda Doņeckas iedzīvotāja.
Tikmēr Krievija izpelnījusies Ukrainas nosodījumu saistībā ar svētdien notikušajām pašvaldību vēlēšanām. Šogad tās pirmo reizi sarīkotas arī Krievijas anektētajā Krimas pussalā - tā dēvētajā Krimas republikā un Sevastopolē. Kijeva vēlēšanas nosaukusi par neleģitīmām, bet Latvijas Ārlietu ministrija par to norisi izteikusi stingru nosodījumu, norādot, ka tās pārkāpj Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību.
