Tiek ziņots, ka ceturtdien Ukrainas robežsargi un muitnieki sākuši noformēt pirmās četras Krievijas humānās palīdzības kravas automašīnas. Par to ziņo gan Ukrainas, gan Krievijas mediji. Bet aģentūra „Reuters” vēsta, ka pirmā kravas mašīna jau iebraukusi teritorijā starp abu valstu robežkontroles punktiem. Sarkanā Krusta komitejas vadītājs Eiropā un Centrālajā Āzijā Lorāns Korba paziņoja, ka konvojs varētu šķērsot robežu jau piektdien, jo muitas procedūras jau sākušās.
Bet Ukrainas prezidents Petro Porošenko par parlamenta atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu varētu paziņot šosvētdien, kad tiks atzīmēta Ukrainas Neatkarības diena. Viņš norādīja, ka lēmums par Augstākās Radas atlaišanu tiks pieņemts, ņemot vērā konstitūciju un cilvēku gribu.
Neraugoties uz to, ka Kijeva vēl nav atļāvusi Krievijas humānās palīdzības konvoja iebraukšanu Ukrainā, trešdien visi tā sastāvā esošie kravas auto ieradās Rostovas apgabala robežpunktā "Doņecka". Krievijas Ārkārtas situāciju ministrija jau paziņojusi, ka uz saviem galamērķiem konvojs brauks bez apstāšanās, tomēr Ukrainas robežsardze uzsver, ka aizvien nav saņēmusi nepieciešamos dokumentus kravas ielaišanai valstī.
Pretrunīgi vērtētais konvojs Ukrainas teritorijā grasās iebraukt laikā, kad turpinās svarīgas cīņās pie prokrievisko kaujinieku sagrābtajām Austrumukrainas reģionālajām galvaspilsētām Doņeckas, Luhanskas un arī nelielas pilsētas Ilovajskas – kuras atgūšana bruņotajiem spēkiem ir izšķiroša, lai sadalītu separātistu kontrolētos rajonus. Ukrainas varas pārstāvji arī atkārtoti norāda uz pierādījumiem par Krievijas militāro klātbūtni Austrumukrainā.
Cīnoties pie Luhanskas, Ukrainas militāristu rokās nonāca divas Krievijas desanta kaujas mašīnas no Pleskavas gaisa desanta divīzijas. Vienā no mašīnām mēs atradām to apliecinošus militāros dokumentus,” norāda Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes pārstāvis Andrijs Lisenko.
Spriedzi austrumu reģionos neatvieglo arī politiskā situācija Kijevā. Ukrainas ekonomikas ministrs Pavlo Šeremeta paziņoja par demisiju, jo valdībā izcēlušās nesaskaņas, kā cīnīties ar ekonomisko krīzi.
Šeremeta par ekonomikas ministru kļuvis februārī, kad pēc prezidenta Viktora Janukoviča aizbēgšanas valdību veidoja premjerministrs Arsenijs Jaceņuks. Trešdien valdības sēdē Jaceņuks nosodīja lēno ekonomisko reformu tempu, kas nepieciešamas, lai pēc nedēļas saņemtu jaunu miljarda eiro vērtu maksājumu no Starptautiskā Valūtas fonda.
Pirms Šeremetas šonedēļ no amata ir atkāpušās vairākas citas amatpersonas. Bijusī žurnāliste Tatjana Čornovola pametusi Pretkorupcijas biroja vadītājas amatu, norādot, ka valdībai trūkst politiskās gribas, lai korupciju apkarotu.
Jūlijā Ukrainā izjukusi valdošā koalīcija. Pēc partiju UDAR un „Svoboda” izstāšanās no tās par atkāpšanos paziņojis arī premjerministrs Jaceņuks, taču parlaments viņa demisiju neatbalstīja. Beidzoties termiņam jaunas koalīcijas izveidei, Porošenko nākamnedēļ plāno izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas.
