“Ceram uz pozitīvu rezultātu - lai parlamentā būtu mūsu pārstāvji, nevis kaut kādi separātisti,” atzīst kāda Kijevas iedzīvotāja. “Ņemsim piemēru no jums, stāsimies NATO. Atbalstīsim Porošenko!”
Svētdienas ārkārtas parlamenta vēlēšanas Ukrainā prezidents Petro Porošenko sasauca pēc tam, kad vasarā izjuka valdošā koalīcija. Tas gan bija apzināts gājiens, lai varētu apmierināt sabiedrībā augošo pieprasījumu pēc parlamenta, kas atspoguļotu situāciju valstī pēc Maidana notikumiem un iepriekšējā prezidenta Viktora Janukoviča režīma gāšanas.
Aptaujas gan liecina, ka lielākā daļa pašreizējo deputātu savus krēslus saglabās.
Kijeviete Marina uztraucas, ka amatus iegūs neprofesionāļi. “Pašlaik vairāk valda populisms, „pīārs”, baidos, ka atkal būs neprofesionālisms, taču tā būs tautas izvēle. Bet ir cerība, ka jaunā koalīcija valstī īstenos reformas. Un valstī būs miers - tas ir pats galvenais. Un reformas, reformas, reformas. Esam nogulējuši 23 gadus,” saka Marina.
Sapulcējoties svētkos, Ukrainā tagad pirmais tosts vienmēr ir par mieru, stāsta Irina no Ļvovas Ukrainas rietumos, Taču viņa piebilst, ka tikai ar lozungiem nepietiek.
“Tas, kas mani uztrauc, ir ekonomikas kritums. Mums aizvērti Krievijas tirgi, un nav notikusi nekāda restrukturizācija. Es pēdējā laikā esmu apbraukājusi Ukrainu, un visur valda viena problēma - ražošanas kritums, darbavietu zaudējums,” stāsta Irina.
Andrejs no Ukrainas austrumu pilsētas Harkovas saka, ka vēlēšanās nepiedalīsies, jo neredz, par ko balsot.
“Šobrīd liela daļa tautas Austrumos jūtas aizvainota, jo viņi nav ievēlējuši šo varu, viņi nestāvēja Maidanā, viņiem jaunā vara ir uzspiesta. Viņi kaut kādā mērā jūtas aplaupīti, viņiem atņemtas tiesības ietekmēt valsts nākotni,” skaidro Andrejs.
Par spīti pamieram, Doņeckā un Luhanskā turpinās kaujas, tāpēc tur vēlēšanu norise ir ļoti apgrūtināta - strādās tikai tie iecirkņi, kas atrodas Ukrainas spēku kontrolētajos apgabalos. Vēlēšanas nenotiks arī Krievijas anektētajā Krimā. Šo apstākļu dēļ parlamentā būs gandrīz 30 tukši krēsli.
Ukrainas vēlēšanas cieši vēro Brisele, kas piešķīrusi 11 miljardus eiro reformām.
Eiropas Parlamenta novērotāju delegācijas vadītājs Andrejs Plenkovičs intervijā Latvijas Radio norādīja: „Mēs jūtam, ka atmosfēra varētu būt izteikta divos ziņojumos: pēdējos mēnešos Ukraina izvēlējusies Eiropu un lielākā daļa Ukrainas politisko spēku izvēlējušies mieru.”
Sestdien Ukrainā ir klusuma diena - aģitācija pārtraukta, socioloģisko aptauju publikācijas nav atļautas. Līdz šim līderpozīcijas aptaujās ir bijis prezidenta Petro Porošenko bloks, kuru vada Kijevas mērs, bijušais bokseris Vitālijs Kļičko. Otrs populārākais politiskais spēks ir populista Oļega Ļaško vadītā Radikāļu partija, kas atbalsta militāru iejaukšanos, lai atrisinātu konfliktu Donbasā. Bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko partijas “Tēvzeme” atbalstītāju loks strauji sarucis, septembrī to atstāja pašreizējais premjers Arsēnijs Jaceņuks, izveidojot savu partiju - Tautas fronti, kas aptaujās ieņēma trešo vietu, analītiķi lēš, ka Jaceņuks savu amatu varētu saglabāt.
Jau vēstīts, ka svētdien gaidāmajās Ukrainas parlamenta vēlēšanās nevarēs nobalsot 4,6 miljoni balsstiesīgo Krievijas agresijas dēļ valsts austrumos. 1,8 miljoni no šiem pilsoņiem dzīvo Krievijas anektētajā Krimā. Tikmēr Doņeckas apgabalā nevarēs nobalsot gandrīz puse, bet Luhanskas apgabalā – gandrīz 70% balsstiesīgo, kuri atrodas separātistu pārņemtajās teritorijās.
Saskaņā ar aptaujām, par Porošenko bloku savas balsis gatavi atdot vairāk nekā 30%. Populistiskā nacionālistu Oļeha Ļaško Radikālā partija ir otrajā vietā ar 13%. Premjerministra Arsēnija Jaceņuka Tautas fronte saņems teju 11%, bet jaunizveidotā partija "Samopomič" ("Pašpalīdzība"), kuru vada Ļvovas mērs Andrijs Sadovijs, 8,5%.
Domājams, parlamentā iekļūs arī ekspremjeres Jūlijas Timošenko nacionālistiskā partija "Batkivščina" ("Tēvzeme") ar 7,5% un "Opozīcijas bloks", kurā apvienojušies oligarhi un politiķi, kas savulaik atbalstīja gāzto prezidentu Viktoru Janukoviču, ar 5,9%.
Par partiju "Siļna Ukraina" ("Stiprā Ukraina"), kuru vada bijušais gāztā prezidenta Viktora Janukoviča sabiedrotais Serhijs Tihipko, gatavi balsot 5,6% respondentu, kas par savu izvēli ir jau izšķīrušies.
Ārkārtas vēlēšanas Ukrainā notiek, jo vasarā izjukusi Ukrainas parlamenta valdošā koalīcija,un prezidentam bija jāizsludina Augstākās Radas vēlēšanas.
