Parīzes sirdī pirmsvēlēšanu dienā turpina aģitēt - arī par nebalsošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Francijas aizjūras teritoriju iedzīvotāji, kā arī Amerikā dzīvojošie francūži jau šodien var balsot par nākamo valsts prezidentu. Savukārt pārējie Francijas pilsoņi uz vēlēšanu iecirkņiem dosies rīt. 

Aptaujas dati liecina, ka otrajā kārtā ir izredzes iekļūt četriem kandidātiem.

Pirmajā vietā ar pavisam nelielu atrāvienu ir neatkarīgais centrists Emanuels Makrons un uzreiz aiz viņa ir radikālā Marina Lepēna.

Šodien Republikas laukumā Parīzes centrā pulcējas cilvēki, kas, par spīti aizliegumam aģitēt, aicina balsot par vienu vai otru kandidātu – vai arī tieši pretēji – aicina nebalsot nemaz.

"Mēs uzskatām, ka balsošana vēlēšanās jau gadiem neko nav spējusi mainīt, un šajās vēlēšanās mums jo īpaši ir sajūta, ka neviens no kandidātiem nepārstāv tautas intereses.

Tāpēc mēs uzskatām, ka vienīgais, kā var stāties pretī galēji labējo kustībai, ir pašiem organizēties un doties ielās, lai piedalītos grautiņos un streikos," Latvijas Radio stāsta  kāds jaunietis.

Viņš ir  blakus plakātam, kas aicina boikotēt 2017. gada vēlēšanas. Jaunais vīrietis un viņa domubiedri netic, ka šoreiz ar vēlēšanām iespējams panākt kādas pozitīvas pārmaiņas.

Pēdējā laikā gandrīz visas Nacionālās frontes vadītājas Marinas Lepēnas publiskās uzstāšanās ir pavadījuši aktīvistu grautiņi.

Vēlāk Latvijas Radio novēro plakātu, uz kura redzama Lepēna, Tramps un Putins draudzīgā apskāvienā zem segas.

"Mēs gribējām šodien atnākt uz Republikas laukumu, lai uzrunātu francūžus un pateiktu viņiem, ka mēs saskatām līdzību starp Donaldu Trampu un [Marinu] Lepēnu.

Trampa ievēlēšana bija briesmīgs notikums mūsu valstī, un francūžu rokās ir nepieļaut, ka šeit notiek tas pats," stāsta Sara Daugliša, amerikāniete, kura jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo Parīzē. 

Pie galdiņa ar Ļeņina un Če Gevaras nozīmītēm, kā arī brošūrām par 1917.gada revolūciju, Latvijas Radio satiek marksistu kustības pārstāvi Nikolā Biro. Viņš mudina balsot par galēji kreiso kandidātu Žanu Luku Melanšonu. 

"Mēs atbalstām Melanšonu, bet mums ir arī zināma kritika pret viņa programmu. Mēs uzskatām, ka kapitālistiskajā sistēmā viņa solījumus nevar īstenot. Viņš vēlas uzlabot veselības aprūpes un izglītības sistēmu, kā arī veikt lielas investīcijas sabiedriskajā sektorā ...

mēs vēlamies, lai viņš ietu vēl tālāk un ieviestu sociālismu," stāsta Nikolā.

Savukārt laukuma malā redzami arī oficiālo kandidātu plakāti, kuri ir apzīmēti ar ūsām vai aplīmēti ar plakātiem - dažādiem multfilmu varoņiem. Iespējams, ka tas parāda francūžu ironisko attieksmi pret gaidāmo balsojumu.

Jau vēstīts, ka Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā būs 11 kandidāti, kas saņēmuši nepieciešamos vismaz 500 mēru parakstus, lai kandidētu pirmajā vēlēšanu kārtā 23.aprīlī. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti