• Sestdiena, 2017. gada 25. marts
  • Vārda diena: Māra, Marita, Mārīte, Mare
Rīgā 0°C, -- vējš 0m/s

Melnkalnē parlaments lems par divu prokremlisko opozīcijas līderu izdošanu tiesai

Ieteikt šo rakstu

1 komentārs | Ārzemēs

Melnkalnes parlaments trešdien, 15.februārī, gatavojas balstot par deputāta tiesiskās imunitātes atņemšanu diviem prokremliski noskaņotiem opozīcijas līderiem. Abi apsūdzēti par līdzdalību sazvērestībā, kuras mērķis esot bijis valsts apvērums parlamenta vēlēšanu laikā oktobrī. 

Melnkalne ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, ar kuru sarunas vēl turpinās. Vienlaikus jau šogad Melnkalne varētu iestāties NATO, kas apstiprinājusi tās uzņemšanu. Abi apsūdzēti opozīcijas līderi ir pret to un ar Kremļa atbalstu uzstāj, ka par dalību NATO ir nepieciešams referendums.  

Rietumbalkānu valstī Melnkalnē politiskā kņada sākās pēc oktobrī notikušajām parlamenta vēlēšanām. Toreiz vēlēšanu priekšvakarā Melnkalnes varasiestādes arestēja aptuveni 15 serbus uz robežas ar Serbiju, un viņus apsūdzēja par mēģinājumu sarīkot valsts apvērsumu, kā arī par prorietumnieciski noskaņotā tā brīža premjera Milo Džukanoviča noslepkavošanas plānošanu. Džukanoviča vadītā valdība atbalsta pievienošanos NATO.

Kopš tā laika Melnkalnes varasiestādes saistībā ar šo lietu meklēšanā izsludinājušas arī divus Krievijas pilsoņus.

Valdība par iesaistīšanos sazvērestībā apsūdzējusi arī prokremliski noskaņotās lielākās opozīcijas partijas „Demokrātiskā fronte” divus līderus – Andriju Mandiču un Milanu Kneževiču.

Melnkalnes īpašais prokurors organizētās noziedzības un korupcijas jautājumos Milivoje Katničs tagad pieprasījis, lai abiem deputātiem atceļ tiesisko imunitāti, lai viņus varētu aizturēt un tiesāt. Gaidāms, ka Melnkalnes parlaments par to balsos trešdien, savukārt opozīcija rīkos protestus.

Kneževičs un Mandičs, kas ir biežs viesis Maskavā, apsūdzības kategoriski noraida un paziņojuši, ka šo lietu safabricējusi valdība.

Eiropas Savienība notiekošajam seko līdzi,  norādīja Eiropas Komisijas pārstāve Maja Kocijančiča.

„Protams, mēs sekojam notikumu attīstībai. Melnkalne ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, ar kuru notiek iestāšanās sarunas. Tādēļ mēs tam cieši sekojam. Runājot par šo konkrēto gadījumu, patlaban man nav komentāru, ko sniegt,” pauda Kocijančiča.

Melnkalne gatavojas jau drīzumā iestāties arī NATO, bet galvenā prokremliski noskaņotā partija „Demokrātiskā fronte” ir pret to. Tāpat kā Krievijas valdība.

Abi partijas līderi Kneževičs un Mandičs vēl šī mēneša sākumā viesojās Maskavā. Viņi vēlas, lai tiek rīkots referendums par dalību NATO. Pagājušās nedēļas sākumā prokremliski noskaņotā Demokrātiskā fronte paziņoja, ka ar Krievijas atbalstu organizēšot šādu referendumu. Partijas līderis Mandičs tostarp teica, ka, viņa vārdiem, „tautas referenduma” ideja guvusi Kremļa atbalstu.

Līdzīga ir arī Krievijas valdības retorika. Jau decembrī par to runāja ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

„NATO turpina uzstāt, ka uzņems jaunas dalībvalstis. Tagad viņi izmisīgi savās rindās ievelk Melnkalni. Mēs redzam, kāda jezga notiek ap šo procesu. Melnkalnes tautai neviens par to nav prasījis, kaut, manuprāt, par šāda rakstura jautājumiem būtu nepieciešams konsultēties ar sabiedrību,” toreiz sacīja Lavrovs.

Melnkalnē stingri noskaņotā opozīcija iebilst dalībai NATO, jo liela daļa tās locekļu ir etniskie serbi, kas atceras NATO īstenoto Serbijas bombardēšanu 1999.gadā.

Nelielajā, 600 000 iedzīvotāju Melnkalnē sabiedrības viedoklis par dalību aliansē gan ir šķelts, aptuveni puse uz pusi saskaņā ar aptaujām. NATO jau ir devusi zaļo gaismu tam, ka Melnkalne iestājas. Līdz šim tās iestāšanos ratificējušas 24 no 28 NATO dalībvalstīm, un tuvākajos mēnešos procesam vajadzētu noslēgties.

Komentāri (1)

Hilarija

Russkijmir lopus nekur nemil !

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Komentēt vari arī ar savu draugiem.lv vai Facebook profilu!

Atlikušo simbolu skaits: 1000