Reaģējot uz otrdien, 24.novembrī, notikušo Krievijas iznīcinātāja "Su-24" notriekšanu Turcijas un Sīrijas pierobežā, Rietumu prese gandrīz vienprātīgi prognozē, ka ir gaidāma gan starptautiskā saspīlējuma pieaugšana, gan arī sarežģījumi turpmākajos mēģinājumos atrisināt ieilgušo krīzi Sīrijā un centienos sakaut radikālo islāmistu grupējumu "Islāma valsts" jeb "Daīš".
Britu izdevums "Independent" prognozē, ka, no vienas puses, Turcijas un Krievijas attiecības faktiski tiks sagrautas, un Krievija to ir lieliski likusi saprast. No otras puses, britu karaliskā starptautisko attiecību institūta eksperts Keirs Džailzs uzsver, ka šis incidents ir pierādījis arī to, ka noteikumus šajā reģionā nosaka tieši Turcija un to savukārt ļoti labi apzinās arī Krievija.
Tās visai ieturētā un izsvērtā reakcija uz lidmašīnas notriekšanu liecinot vien par to, ka pati Krievija no šīs situācijas neko labu iegūt nevarēšot, taču savu pozīciju Sīrijas jautājumā tā diez vai mainīs.
Izdevums "Forbes", atsaucoties uz Ņujorkas universitātes Krievijas drošības jautājumu pētnieku, profesoru Marku Galeotti, savukārt norāda, ka, visticamāk, incidents starp Turciju un Krieviju nenovedīs pie bieži vien piesauktā trešā pasaules kara.
Galvenokārt jau tāpēc, ka Krievijai tam vienkārši nav resursu. Visticamāk, viss aprobežošoties ar naidīgiem izteikumiem no Krievijas un tās prezidenta Vladimira Putina puses, jo "Su-24" notriekšanu viņš noteikti uztveršot kā izaicinājumu savai varai.
Taču arī cerēt, ka šis incidents ātri aizmirsīsies, īpaši nevajadzētu, jo gan Turcija, gan Krievija Sīrijas konflikta dēļ cenšas palielināt gan savu ģeopolitisko ietekmi, gan vairot starptautisko prestižu.
"The Wall Street Journal" savukārt uzdod jautājumu, kāpēc Krievijai ir bijis izdevīgi provocēt Turciju? Paši autori prognozē, ka tas saistāms ar Krievijas prezidenta Putina mēģinājumiem pārbaudīt NATO saliedētību un gatavību ievērot NATO 5. punkta darbību. Tāpat izdevums pieļauj, ka šī situācija ievērojami sarežģīs NATO un Krievijas jau tā saspīlētās attiecības, bet ASV prezidenta Baraka Obamas pēdējie valdīšanas mēneši var izvērsties par pašu bīstamāko laiku kopš Aukstā kara beigām.
Kā ziņo vācu izdevums „Tageszeitung”, iznīcinātāja notriekšana laikā, kad Francijas prezidents Fransuā Olands izmisīgi cenšas panākt visu ANO Drošības padomes dalībvalstu atbalstu kopīgajai cīņai pret "Daīš", ir uzskatāma par īstu katastrofu.
Žurnālists pieļauj, ka pēc šī incidenta iespēja, ka Krievija un NATO valstis cīņā pret teroristiem varētu iesaistīties kopīgi, ir ievērojami samazinājusies. Taču šī situācija ir pat izdevīga Turcijai, kura "Islāma valsti" jeb "Daīš" uzskata par mazāku ļaunumu, nekā Bašara al Asada režīmu Sīrijā.
Žurnālists Jurgens Gotšlihs gan secina, ka NATO nevajadzētu iesaistīties Turcijas prezidenta Erdogana bīstamajās spēlēs, jo arī pats Erdogans, vadoties pēc savām varas interesēm, pats ir sniedzis ievērojamu ieguldījumu "Islāma valsts" rašanās procesos.
Bet britu izdevums "The Guardian" uzskata, ka, lai arī incidents ir nervus kutinošs un ir atmodinājis NATO un kodolvalsts Krievijas iespējamās konfrontācijas rēgu, pirmās reakcijas liek domāt, ka abas puses centīsies izvairīties no nekontrolētas eskalācijas.
Pēc "The Guardian" domām, pašlaik ir kritiski svarīgi, lai Maskavā, Ankarā un arī NATO virsroku ņemtu skaidrais prāts. Tas likšot arī aizdomāties par to, ka kopīgā koalīcija pret "Islāma valsti" ir lielisks lozungs, kurā tomēr ir ļoti liela daļa ilūziju.
