Kā vēstīts, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu pēc Eiropas Savienības diplomātu sarunām 26.jūlijā paziņoja, ka ir pieņemta pagaidu sankciju pakete pret Krieviju. Barrozu norādīja, ka sankciju saraksts var tik papildināts, jo sarunas starp ES valstu diplomātiem atsāksies jaunnedēļ.
Papildsankciju saraksts ir tiešs pierādījums tam, ka ES dalībvalstis virzās uz pilnīgu sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju starptautiskās un reģionālās drošības jautājumos, ieskaitot cīņu pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, terorismu, organizēto noziedzību un citiem jaunajiem izaicinājumiem un draudiem,” teikts Krievijas paziņojumā.
Pēc Krievijas puses domām, ES lēmumi par sankcijām ir panākuši to, ko pēdējās desmitgadēs neizdevās starptautiskajām teroristiskajām organizācijām, proti, iedzīt ķīli pasaules sabiedrības rindās.
Ziņu par sankcijām teroristi uzņems „ar entuziasmu”, uzsvērts paziņojumā.
Tāpat ministrija uzskata, ka Eiropas valstu līderi ir pakļāvušies Amerikas Savienoto Valstu spiedienam, kā arī noticējuši Ukrainas varasiestāžu pasakām par situāciju Ukrainas austrumos.
ASV viceprezidents Džo Baidens uzsvēra, ka ASV strādā kopā ar Eiropas Savienību par tālāku sankciju noteikšanu Krievijai. Jau jaunnedēļ, Eiropas Savienības dalībvalstu diplomāti, vienosies par galējo sankciju sarakstu pret Krieviju, kas ietvers arī ekonomiskās sankcijas, tādējādi palielinot spiedienu uz Krieviju. Līdz šīm Krievija gan nav ievērojusi Rietumvalstu aicinājumus izbeigt destabilizēt situāciju Ukrainā, kā arī pārtraukt atbalstīt kaujiniekus Ukrainas austrumos, tiem piegādājot bruņojumu.
Jau vēstīts, ka 26.jūlijā Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī ir publicēts jauns ES sankciju papildinājums par ceļošanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu Krievijas amatpersonām, tostarp Krievijas drošības un ārvalstu izlūkošanas dienestu pārstāvjiem, kas atbalstījušas Krievijas valdības īstenoto politiku, apdraudot Ukrainas suverenitāti un nacionālo vienotību.
Starp šīm amatpersonām ir Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) direktors Aleksandrs Bortņikovs, Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Mihails Fradkovs, Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs un Čečenijas prezidents Ramzans Kadirovs.
Šīs sankcijas stājās spēkā no publikācijas brīža Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī.
Tikmēr Maskava uzskata par nomelnojošu Baltā nama pārstāvja Džoša Ernesta vakardienas paziņojumu par Malaizijas pasažieru lidmašīnu. Viņš apgalvoja, ka Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanā ir vainojama Krievija un tās prezidents Vladimirs Putins. Visa informācija liecina, ka raķete ir izšauta no kaujinieku kontrolētās teritorijas, bet tobrīd Ukrainas bruņotie spēki nav izmantojuši pretgaisa aizsardzības iekārtas. ASV varasiestādes arī apgalvo, ka Krieviju ir piegādājusi bruņojumu separātistiem, ar kura palīdzību tika notriekta lidmašīna. Krievijas Ārlietu ministrija noraida šos Vašingtonas apgalvojumus un nesaskata Krievijas atbildību notikumos Austrumukrainā, kā arī Malaizijas lidmašīnas notriekšanā.
