Tomēr pēdējā laika notikumi Sīrijā, kas izraisīja jaunu saspīlējuma vilni starp Rietumiem un Krieviju, lika pārskatīt šos plānus. Izskan pat aicinājumi ieviest jaunas sankcijas pret Maskavu par civilo objektu apšaudēm Sīrijā.
- Saistībā ar notiekošo Sīrijā briti rosina jaunas sankcijas pret Krieviju
- Vēstnieks: Rietumu un Krievijas attiecības ir zemākajā punktā
- Ārpolitikas institūta direktors: Vēl nav aukstais karš
- ASV negrasās atcelt Krievijai noteiktās sankcijas
- EP deputātu vairākums sliecas saglabāt sankcijas pret Krieviju
- Sankcijas rosina no Krievijas pretsankcijām mazāk cietušie
- Norāda arī uz Krievijas maigo varu un propagandu
- Krievijai pārmet arī iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu procesā
Grib jaunas sankcijas
Krievijas un ES attiecības pašreiz atrodas vienā no zemākajiem punktiem pēdējo gadu laikā. To atzīst gan vairāku valstu politiķi, gan arī ārpolitikas eksperti. Uzmanības fokuss no Krievijas lomas Ukrainas konfliktā ir pārcēlies uz tās iesaisti Sīrijas gaisa apšaudēs.
ASV amatpersonas apgalvo, ka Sīrijas slimnīcu un civilo objektu bombardēšana būtu nopietni jāizmeklē un vainīgie jāsoda par kara noziegumiem. Savukārt Maskava atbild, ka par kara noziegumiem atbildību nes amerikāņi.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons pat ir publiski apsvēris domu par jaunām sankcijām pret Maskavu. Tomēr formāli šāds ierosinājums uz ārlietu ministru galda vēl nav parādījies. To pirmdien Luksemburgā apstiprināja ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.
"Es personīgi lieku uzsvaru uz to, ka sankcijas nav vienīgais Eiropas Savienības instruments. Mums ir pieejami arī daudzi citi instrumenti.
Mums ir dažādas iespējas, kā izdarīt spiedienu, kā arī ir manevra iespējas. Tādēļ parasti vislabāk iedarbojas veiksmīga šo paņēmienu kombinācija. Un pagaidām neviena no dalībvalstīm nav piedāvājusi ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju," sacīja Mogerīni.
Attiecības zemākajā punktā
Visticamāk, jaunas sankcijas pret Krieviju nav ierosināts apspriest arī tādēļ, ka valstīm būtu visnotaļ sarežģīti panākt par tām vienprātību. To atspoguļo arī Mogerīni sacītātais. Tomēr tikpat sarežģīti pēc nesenajiem notikumiem būtu arī vienoties par esošo sankciju atcelšanu vai mīkstināšanu.
Par to pārliecību pauda arī Latvijas vēstnieks Eiropas Savienības Politikas un drošības komitejā Andžejs Viļumsons. "Šobrīd es nesagaidītu, ka sankcijas varētu tikt atceltas."
Viļumsons norāda, ka formāli sankcijas šobrīd nemaz nav premjeru un prezidentu dienaskārtībā. Tādēļ diskusija drīzāk būšot plašāka.
"Vispārējās attiecības starp Eiropu un Krieviju un vispār starp Rietumu pasauli un Krieviju ir nonākušas zemākajā attiecību punktā.
Es neuzņemtos teikt, ka nav iespējams noslīdēt vēl zemāk. Tas viss būs atkarīgs, kā Kremļa saimnieks rīkosies. Bet vēl vasarā mēs domājām, ka attiecības ir zemākajā punktā, bet pēc notikumiem Alepo mēs redzam, ka šīm attiecībām bija iespējams noslīdēt vēl daudz zemāk un ne Rietumu, ne Eiropas un Amerikas rīcības dēļ."
Vēl neesot aukstais karš
Līdzīgu pašreizējo Krievijas un Rietumu pasaules attiecību vērtējumu Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sniedza arī Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
"Krieviju nevar salīdzināt ar aukstā kara Padomju Savienību. Protams, ka viņa ir salīdzinoši vājāka. Tajā pašā laikā viņai ir sava iespēja dominēt kaut kādos mikrojautājumos. Un caur mikrojautājumiem ietekmēt to, ko viņa uzskata par makronetaisnību.
Un tas, protams, ir pietiekoši nestabili, jo nav tās paritātes, kas bija aukstā kara laikā. Tā kā nav līdz galam aukstais karš, bet saspīlējums ir nepatīkams.”
Sprūds esošo situāciju skaidro ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina seno aizvainojumu pret Rietumiem par to, ka tās nevēlas viņu uztvert kā līdzvērtīgu spēlētāju un cienīt viņa intereses.
"Mēs skaidri apzināmies to, ka šobrīd lēmumu pieņemšana vispirms ir Putina rokās. Priekš viņa lēmumu pieņemšana ir par diviem jautājumiem, manuprāt. Viens ir par to viņa iedomāto cieņu, kas nav mazsvarīgs Krievijā kopumā. Un otrs ir par varas saglabāšanu. Protams, ka tās emocijas tur ir, bet nevar arī noliegt, ka viņš vienlaicīgi ir ļoti talantīgs iespēju izmantotājs. Un tad, ja iespējas viņam tiek dotas, viņš tās izmantos, bet, ja netiek dots, tad neizmantos," sacīja Sprūds.
ASV saglabās sankcijas
Atgriežoties pie gaidāmās Eiropas valstu premjeru un prezidentu diskusijas pie vakariņu galda, ir sagaidāms, ka tā vai citādi vērtējums par esošo sankciju iedarbīgumu un ietekmi uz Eiropas un Krievijas attiecībām diskusijās var parādīties.
Galu galā Itālijas premjers Mateo Renci ir rosinājis iekļaut šo sarunu samita darba kārtībā tieši tādēļ, lai saprastu vispārējo noskaņojumu un izvairītos no automātiskas sankciju pagarināšanas pavasarī. Iepriekš viņš bija šādu praksi vairākkārt kritizējis, lai gan daudzi to drīzāk saista ar Itālijas iekšpolitiskajiem iemesliem. Tomēr viņš nav vienīgais.
ASV viceprezidents Džo Baidens septembrī bija pieminējis, ka Eiropā ir vismaz piecas valstis, kas varētu iestāties pret sankciju pagarināšanu. Lai gan viņš nav nosaucis tās vārdā, ir zināms, ka līdz ar Itāliju kritiski par esošajiem ierobežojumiem ir izteikusies arī Grieķija, Kipra, Ungārija, kā arī Slovēnija un Austrija.
"Mēs nevaram! Mēs vienkārši nevaram ļaut Krievijai panākt to, ko tā vēlas. Tā negrib iebrukt Ukrainā. Tā vēlas pilnībā destabilizēt esošo valdību, nogāzt to un beigās atgūt tādu kontroli, kāda tai ir bijusi iepriekš. Un tad Eiropa teiks: “Ak vai, cik žēl, ka tā iznāca," sacīja Baidens.
Viņš norādīja, ka ASV saglabās ieviestās sankcijas, jo, viņuprāt, šobrīd to atcelšanai nebūtu ne mazākā pamata.
"Pastāv zināms pamats satraukumam. Un tieši tādēļ mēs esam ar jauniem spēkiem mēģinām panākt, lai Ukrainai būtu ļoti sarežģīti nedarīt to, kas tai būtu jādara, un Eiropai būtu vēl jo sarežģītāk aiziet no tā visa prom, zinot, ka Krievija nav turējusi pilnīgi nevienu no tās solījumiem," teica ASV viceprezidents.
Eiroparlamentā domas dalās
"Ja mēs atcelsim sankcijas, tā būs viena no rupjākajām, lielākajām kļūdām Eiropas Savienības un Krievijas attiecību vēsturē. Līdz ar to, es domāju, ka veselais saprāts ņems virsroku un sankcijas tiks pagarinātas," teica Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks ("Vienotība")
Viņš norāda, ka arī EP nebūt ne visi uzskata, ka Krievijai uzliktie ierobežojumi ir nesuši vajadzīgos augļus.
Turklāt starp visskaļākajiem kritiķiem ir ne tikai deputāti no valstīm, ar kurām Krievijai tradicionāli ir draudzīgas attiecības, bet arī tādi eiroskeptiķi kā Francijas Nacionālās frontes vadītāja Marina Lepēna.
Tomēr vairums deputātu atzīst, ka sankciju atcelšanai šobrīd nebūtu pamata, kam piekrīt arī EP Zaļo grupas līdere vāciete Rebeka Harmsa: "Nav nekāda pamata mainīt sankcijas pret Krieviju. Minskas vienošanās tiek sistemātiski pārkāpta. Un tas nebūtu bijis iespējams bez Kremļa atbalsta. Tādēļ visām esošajām sankcijām būtu jāpaliek spēkā."
Harmsa nesen ir atgriezusies no frontes līnijas Ukrainas austrumos un ir pārliecināta, ka Eiropai būtu krietni nopietnāk jāizmanto savs ekonomiskais svars Krievijas ietekmēšanai.
Kas prasa atcelt sankcijas?
Valstis, kas tiecas visskaļāk iestāties par sankciju atcelšanu, no tām ir cietušas vismazāk. Šo interesanto kopsakarību apliecina jaunais pētījums, ko pēc bijušā NATO ģenerālsekretāra Andresa Foga Rasmusena konsultāciju uzņēmuma pasūtījuma veica Ženēvas Starptautisko un attīstības studiju institūts.
Pētījums parāda, ka nedz Eiropas uzliktie ierobežojumi, nedz Krievijas pārtikas embargo nav būtiski ietekmējuši Grieķiju, Slovēniju un Itāliju.
Savukārt Baltijas valstis un Polija, kuru ekonomika ir cietusi vissmagāk, turpina uzstāt, ka sankcijas ir nepieciešamas. Dati arī liecina, ka kopumā Eiropa ir salīdzinoši veiksmīgi spējusi tikt galā ar daļēju Krievijas tirgus zaudēšanu.
Latvijas diplomāts Viļumsons uzsver, ka pretēji tam, ko Maskava saka publiski, sankcijas sāpīgi ietekmē arī Krievijas ekonomiku.
"Es domāju, ka tās sankcijas, kas ir pieņemtas, tās ir ļoti iedarbīgas. Ja tā tas nebūtu, tad jūs neredzētu konstantu Krievijas mēģinājumu jau gadu garumā ietekmēt gan atsevišķu valstu domāšanu lēmumu pieņemšanā, gan arī šeit Briselē institūcijas, lai mēs nonāktu pie sankciju atcelšanas. Šīs sankcijas patiesībā rāda kolosālus izdevumus Krievijai. Tās finanšu un naftas ieguves sektors tiks ietekmēts gadiem uz priekšu. Krievijas budžetā pietrūkst milzīgas naudas summas, un viņi ir spiesti noēst savu rezerves budžetu," sacīja Viļumsons.
Daļēji to parāda arī diskusijas ap Sīriju, jo Krievija, piemēram, ir paziņojusi, ka tai nav līdzekļu Sīrijas atjaunošanai pēc kara, akcentēja Ārlietu ministrijas pārstāvis.
"Tā cena, ko Krievija ir samaksājusi ar sankcijām no vienas puses, bet arī ar NATO spēku ierašanos Austrumeiropā – Polijā un Baltijas valstīs -, tā cena ir milzīga. Faktiski Krievija ir izdzēsusi visus savus 20 gadu diplomātijas sasniegumus, kur viņa bija spējusi pārliecināt Rietumus, ka viņa ir uz sadarbību un demokrātiju orientēta valsts. Patiesībā 20 gadus viņa ir zaudējusi," lēsa Viļumsons.
Arī maigā vara un propaganda
Ne mazāk būtisks temats Eiropas līderu sarunās būs arī tā dēvētā Krievijas maigā vara un propaganda. Tās apmēri un ietekme Eiropā pieaug, uzsver NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
"Krievija izvērš darbību ļoti plašā jomā, un viena no pamatlietām, ko cilvēki bieži vien palaiž garām, ir, ka ne vienmēr komunikācija ir tas, ko tu saki. Krievija ļoti daudz komunikācijā izmanto visu komunikatīvo spektru. Tajā skaitā rīcību, piemēram, iziešanu no plutonija neizplatīšanas līguma vai arī “Iskander” [raķešu] novietošana Kaļiņingradā.
Tā visa ir komunikācija ar mērķi panākt efektu. Šajā spektrā mēs vēl neesam spējuši atbildēt," atzina Sārts.
Arī ES Ārējās darbības dienesta ietvaros aptuveni pirms pusotra gada tika izveidota vienība, kas apkopo un mēģina atspēkot Krievijas atbalstīto vai pilnībā kontrolēto plašsaziņas līdzekļu izplatīto dezinformāciju. Tomēr šī ir pavisam neliela vienība un arī apvienojumā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas centra resursiem rietumvalstu ieguldījums ir nesalīdzināmi pieticīgāks.
Tādēļ nesen ES ir mudinājusi nākamgad paplašināt ES Stratēģiskās komunikācijas vienības darbinieku skaitu. Gala lēmums par to vēl nav pieņemts. Tomēr EP Ārpolitikas komitejas priekšsēdētājs Elmārs Broks nepiekrīt, ka Eiropai vajadzētu izmantot tos pašu rīkus, ko lieto Krievija.
"Tas ir demokrātiskās sabiedrības vājums un spēks. Mums ir dažādi viedokļi, un tas ir mūsu spēks, pat ja Putins to ļaunprātīgi izmanto. Bet galu galā brīvība vienmēr uzvar. Mums ir jābūt par to pārliecinātiem, jāizskaidro sava pozīcija, un tad mēs spēsim uzvarēt šo cīņu. Mēs nevaram ar spēku apturēt citādi domājošos, kā to dara Putins. Bet, apslāpējot opozīcijas spēkus un arī opozīcijas laikrakstus, ilgtermiņā viņš zaudē kontroli pār saviem iedzīvotājiem. Tādēļ mums ir nevis jāpadodas, bet gan jāturpina pretoties," sacīja Broks.
Jau hibrīdkara stāvoklī?
Pēdējos mēnešos ne tikai Eiropas valstis, bet arī ASV ir oficiāli apsūdzējusi Krieviju par iejaukšanos tās prezidenta vēlēšanu procesā. Proti, amerikāņi uzskata, ka tieši Krievijas hakeri ir vainojami Demokrātu partijas serveru uzlaušanā ar mērķi panākt, lai vēlēšanās uzvarētu Republikāņu partijas kandidāts Donalds Tramps. Krievija šīs apsūdzības, protams, noliedz.
EP deputātes Sandras Kalnietes padomniekam Pēterim Viņķelim tas liek secināt, ka Krievija un ASV faktiski jau atrodas hibrīdkara stāvoklī.
"Rietumu demokrātijās viss notiek pakāpeniski. Bet fakts ir, ka, ja mēs atgriežamies pie operācijām, ko jau diezgan atklāti Krievija veic pret Rietumu valstīm un viņu sabiedrībām, tā jau vairs nav propaganda. Tas ir tīri tālāk nozarē, ko dēvē par hibrīdkaru vai psiholoģiskajām operācijām. Un tās prasa adekvātu atbildi ne tikai stratēģiskās komunikācijas, bet, iespējams, arī daudz plašākā diapazonā," sacīja Viņķelis.
Savukārt Sārts piebilst, ka izpratne par Krievijas izmantotajiem paņēmieniem strauji pieaug tajās valstīs, kas ir ar to tieši saskārušās. Un tādu kļūst arvien vairāk, lai arī daudzviet joprojām valda neizpratne par situācijas nopietnību.
Pabriks piebilst, ka Eiropas valdības nevar tikai gaidīt, kad Brisele sāks aktīvāk rīkoties.
Arī nacionālajā līmenī būtu vairāk jāiegulda no Kremļa ietekmes neatkarīgo krieviski vēstošo mediju stiprināšanā.
Būtu jāveic arī citi soļi, lai nodrošinātu, ka par notikumiem Eiropā netiek stāstīts tikai no Kremļa perspektīvas.
Eiropas valstu nostāja pret Krieviju un situācijas vērtējums pašreiz nav vienots. Vairākās galvaspilsētās pastāv vēlme atjaunot vai pastiprināt ekonomisko sadarbību, par ko liecina kaut vai Vācijas nevēlēšanās pārtraukt gāzes vada “Nord Stream 2” projektu. Tomēr notikumi Sīrijā, Krievijas agresīvā retorika un izaicinošā rīcība pašreiz neļauj spert soļus sankciju atcelšanas virzienā.
