Ukrainas valdība trešdien asi reaģēja uz Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova otrdienas paziņojumu, ka ir nepieciešams tiešs dialogs starp Ukrainas valdību un prokrieviskajiem separātistu kaujiniekiem valsts austrumos. Viņš arī paziņoja, ka tā dēvētais Ženēvas formāts, kura ietvaros sarunas norisinājās pavasarī starp Ukrainu, Krieviju, ASV un Eiropas Savienību, ir noiets etaps.
Ukrainas krīzes noregulēšanas kontekstā Krievijas ārlietu ministrs pieprasījis sākt tiešas sarunas starp Kijevu un prokrieviskajiem separātistiem, nosaucot par pagātni iepriekšējo sarunu formātu, kurā Ženēvā tikās Ukrainas, Krievijas, ASV un Eiropas Savienības pārstāvji.
„Kā nākamo soli mēs pieprasām izveidot stabilu kontaktu starp Kijevu un Donbasa reģiona pārstāvjiem, lai atrastu abpusēji pieņemamu vienošanos starp abām pusēm. Rietumiem šis process ir jāiedrošina, nevis vienkārši bezatbildīgi jāatbalsta viss, ko Kijevā dara uz karu orientētās partijas, pieverot acis uz cilvēktiesību pārkāpumiem, likuma varas sabrukumu un kara noziegumiem. Mēģinājumi Ukrainas krīzē vainot Krieviju ir neproduktīvi,” sacīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Ukraina šos komentārus sauc par kārtējām Krievijas spēlēm - laikā, kad tās karavīru un bruņutehnikas apjoms Ukrainas austrumos aizvien palielinās. Ukrainas premjerministrs uzver, ka Kremlis pašlaik dara visu, lai tādējādi Austrumukrainā radītu jaunu iesaldēta konflikta teritoriju.
Jaceņuks trešdien kritizēja Maskavas paziņojumus. Viņš uzstāja uz Kijevas pozīciju, ka „vislabākais un efektīvākais sarunu formāts ir Ženēvas formāts”. Jaceņuks paziņoja, Krievija visiem spēkiem cenšas atteikties no šī formāta, un Kijevai piedāvā „Abhāziju numur 2 Ukrainas teritorijā”.
Ukraiņu aģentūra „Unian” citē premjera vārdus, ka Kijeva „tiešas sarunas ar krievu teroristiem nevedīs”. Jaceņuks pieprasīja, lai Krievija pilda septembrī noslēgto vienošanos, ja Maskava tiešām vēlas mieru. Viņš arī apsūdzēja Kremli, ka tas Doņcekas un Luhanskas apgabalu iedzīvotājus padarījis par ķīlniekiem un veicina humānās katastrofas iestāšanos.
Krievija ar visām iespējamām metodēm grib atgrūst Ženēvas formātu un piedāvā mums otru Abhāziju Ukrainas teritorijā. Mēs neiesaistīsimies nekādās tiešās sarunās ar krievu teroristiem. Iztulkošu to krieviski – mēs tiešas sarunas ar jūsu algotņiem nerīkosim. Ja jūs gribat mieru, pildiet Minskas vienošanos. Cilvēki cieš, tāpēc Krievijai jāpieturas pie Minskā panāktā un jāpārtrauc spēlītes, lai piešķirtu legālu statusu bandītiem un teroristiem,” atbildēja Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks.
Ukraina arī ziņo, ka Austrumukrainā pašlaik atrodoties aptuveni četrdesmit tūkstoši Krievijas armijas karavīru. Turklāt, pēc Ukrainas Nacionālās drošības padomes informācijas, pie Ukrainas robežas Krievija pēdējās dienās pievilkusi mobilās radiolokācijas stacijas un iznīcinātājus, kuri spēj kontrolēt visu Luhanskas apgabala gaisa telpu, arvien vairāk nostiprinot bažas, ka šo teritoriju ar militārām metodēm Ukraina varētu arī vairs neatgūt.
Bet Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs savukārt trešdien apsūdzēja rietumvalstis par mēģinājumiem novelt vainu par Ukrainas krīzi uz Krieviju, un paziņoja, ka šādiem centieniem „nav perspektīvas”.
Jau ziņots, ka Krievija arī prasa „100% garantijas tam, ka neviens neiedomāsies par Ukrainas pievienošanu NATO". Tā prezidenta Vladimira Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs atzinis BBC.
Iepriekš vēstīts, ka pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
20.septembrī Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus, taču pamiers regulāri tiek pārkāpts.
Kopš nedēļas nogales Rietumu līderi un NATO vairākkārt pauduši bažas par Krievijas armijas pastiprināto aktivitāti Austrumukrainā un Ukrainas pierobežā. Tomēr ne reizi NATO vai ASV publiski nebija atzinušas, ka pēdējo nedēļu laikā Krievija Ukrainā vestu iekšā jaunu militāro tehniku un karavīrus.
