"Es domāju, ka mums pietiks ar vienu vēlēšanu kārtu, jo vēlētāji ir konsolidējušies ap Porošenko kandidatūru. Esam piekusuši, arī tauta ir piekususi. Ir vajadzīga vara, un visi to jūt. Vajadzīga rīkotiesspējīga vara Ukrainā, kas varētu reaģēt vispirms uz maziem un tad uz lieliem izaicinājumiem," teica Juščenko.
"Ja runājam par Porošenko, tad viņam būs jāsāk ar tām problēmām, ar kurām sākās mans pilnvaru termiņš. Parlamentā viņam nav vairākuma atbalsta, vēl vairāk - Porošenko vispār nav partijas parlamentā. Tas ir apmēram tas pats, kas bija 2005 gadā. Man nebija variantu, kā to izmainīt, jo konstitūcija neļauj sasaukt ārkārtas vēlēšanas šī iemesla dēļ," atklāja bijušais prezidents.
Viņš gan uzskata, ka Augstāko Radu vajadzētu pārvēlēt, tomēr, vai tas būs iespējams, viņš apšauba.
"Ir trīs instrumenti, kā atstādināt Augstāko padomi, un neviens nebija piemērojams tajā brīdī. Apmēram tāda pati situācija ir šobrīd. Ja Timošenko negribēs pirmstermiņa vēlēšanas, ja komunisti negribēs pirmstermiņa vēlēšanas, ja Reģionu partija negribēs pirmstermiņa vēlēšanas, ir tikai viens spēks, kas to var ietekmēt – un tas ir Maidans," viņš klāsīja.
"Pirmstermiņa vēlēšanas noteikti vajag – tā ir varas pārveide un zināmas politiskās sistēmas vertikāles veidošana. Vēlēšanas ir vajadzīgas, bet- vai galvenie politiskie spēlētāji vēlēsies palīdzēt prezidentam, tajā skaitā šajā jautājumā – manuprāt, tas vēl ir nopietns neatbildēts jautājums," saka Jusčenko.
Juščenko arī pateicās Latvijai par atbalstu Ukrainas tautai.
"Pats galvenais jautajums ir nacionālais dialogs, savstarpēja izpratne un atbalsts. Vēlēšanas ir solidarizācijas process. Tev ir jāatnāk uz vēlēšanām, jo tas ir veids, kā dot atbildi tiem izaicinājumiem, kurus Ukrainas nācijai rada Krievija," norādīja bijušais prezidents.
Jau vēstīts, ka krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad toreizējais prezidents Viktors Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Kijevā sākās portesti, kas pārauga vardarbīgās sadursmēs ar milicijas specvienību. Visasiņainākās kaujas notika februāra vidū, kad bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki.
Pēc trīs asinsizliešanas dienām, 22.februārī Augstākā Rada atlaida prezidentu. Pats Janukovičs videouzrunā paziņoja, ka negrasās atkāpties un notikušo nodēvēja par valsts apvērsumu.
Pēc politiskās krīzes Krievija faktiski anektēja Krimu, un pēc tam prokrieviski noskaņotie kaujinieki sāka nemierus arī Austrumukrainā, kur valdības spēki joprojām īsteno pretterorisma operāciju, taču pastāv bažas par prezidenta vēlēšanu norisi Austrumukrainas apgabalos.
