Boriss Ņemcovs piedzima Melnās jūras pilsētā Sočos, 1959.gada 9.oktobrī ebrejietes Dinas un krievu pareizticīgā Jefima Ņemcovu ģimenē. Boriss Ņemcovs izvēlējās zinātnes ceļu un Ņižņijnovgorodas, tolaik Gorkijas Valsts universitātē studēja fiziku, 25 gadu vecumā kļūdams par fizikas un matemātikas zinātņu doktoru.
Līdz pat deviņdesmitajiem gadiem Ņemcovs aktīvi darbojās zinātnes lauciņā, publicējot vismaz 60 zinātnisku rakstu par kvantu fiziku, termodinamiku un akustiku, taču jau tajā laikā jaunajā zinātniekā bija modies revolucionāra gars. Pēc Černobiļas atomreaktora avārijas viņš savā pilsētā sarīkoja protesta gājienu, kas nogremdēja tā laika valdības ieceri celt reaktoru Ņižņijnovgorodas apgabalā.
Atmodas gados Ņemcovs bija uz politisko pārmaiņu viļņa, tiesa, ne bez cīņas 1990.gadā iekļuva Krievijas Federatīvās Republikas Augstākajā Padomē jeb parlamentā, tur pievienojoties „Reformu koalīcijai” un „Centriski kreiso” politiskajām grupām.
Iekļuvis parlamentā, Ņemcovs nodarbojās ar reformām lauksaimniecībā un starptautisko tirgu, un tur arī viņu ievēroja Ņemcova vārda brālis – valstī pirmais demokrātiski ievēlētais prezidents Boriss Jeļcins, kurš esot bijis pārsteigts un iespaidots par jaunā cilvēka spējām. Jau pēc gada Jeļcins iecēla Ņemcovu par gubernatoru Ņižņijnovgorodas apgabalā, kuru, kā saka analītiķi, viņš pārvērtis tirgus ekonomikas laboratorijā, veicinot zemes un valsts uzņēmumu nonākšanu privātajās rokās. Ar komplimentiem neskopojās arī Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, kura 1995.gadā apmeklēja Ņižņijnovgorodu.
Jau tālākie notikumi Ņemcovu nesa arvien augstākos Krievijas varas gaiteņos. Jeļcins viņu uzaicināja uz Maskavu, un 1997.gadā Ņemcovs ieguva enerģētikas ministra portfeli un kļuva par valsts vicepremjeru.
Ņemcovs bija iemantojis lielu sabiedrības atbalstu un popularitāti, nonākot avīžu virsrakstos ar tādiem aicinājumiem, kā valsts amatpersonām beigt braukāt ar „Mercedes” un tā vietā sēsties vietējā ražojuma žiguļos. Reti kurš šaubījās, ka tieši viņš 2000.gadā kļūs par nākamo Krievijas prezidentu. Arī Jeļcins jau bija pamanījies Ņemcovu iepazīstināt ar ASV līderi Bilu Klintonu kā savu sekotāju.
Politiķa karjera ieplaisāja Krievijas krīzes laikā 1998.gadā, kad tirgos būtiski kritās Krievijas akcijas, un Ņemcovs, krītot valdībai, zaudēja darbu.
Ņemcovs turpināja apvienot reformistus, ieguva vietu Krievijas Domē, taču līdz ar Vladimira Putina kļūšanu par Krievijas prezidentu arvien vairāk nonāca opozīcijas pusē.
Jeļcins gan vēlāk atzina, ka nosaukt Putinu par savu sekotāju bijusi liela kļūda.
Ņemcovs pirms diviem gadiem ieguva vietu Jaroslavļas apgabala reģionālajā parlamentā, taču pēdējos gados bija ieguvis daudz lielāku atpazīstamību nevis kā deputāts, bet kā mītiņu un protesta akciju rīkotājs pret Putina varu.
Ņemcovu bieži aizturēja policija un reiz uz 15 diennaktīm iesēdināja arī cietumā.
Arī īsi pirms liktenīgās piektdienas vakara Ņemcovs gatavojās kārtējam gājienam – 2.marta demonstrācijām Maskavā ar nosaukumu „Pavasaris" jeb krieviski „Vesna”, kura nolūks bija protestēt pret Putina militārās agresijas Ukrainā izraisīto ekonomisko krīzi valstī.
Par to aizrautīgi Ņemcovs stāstīja arī savā pēdējā intervijā radio „Eho Moskvi”: „Mums Putins ir melu speciālists, viņš ir patoloģisks melis. Es negribu melot. Es jums gribu pateikt patiesību. Šis maršs var pagriezt situāciju miera virzienā, tas var atskurbināt Kremli un pakāpeniski, ne ar vienu maršu, mēs varam panākt politiskā kursa maiņu. Pakāpeniski. Ja pieteikto skaitli – 100 000 un vairāk dalībnieku izdosies realizēt, tas viņiem būs šoks. 100 000 Marinā būs šoks. Totāls šoks. Viņi par naudu, viņi ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību, iztērējot vairāk nekā 100 miljonus rubļu, tas ir minimālais, ko viņi iztērēja šim cirkam. Viņi var melot, stāstīt visādas blēņas par Valsts departamentu un cepumiem, stāstīt pilnīgas muļķības visu atlikušo dzīvi, 100 000 būs ļoti svarīgs pagrieziena signāls. Tie 86%, kas ir sazīmēti, viņi sabirzīs pīšļos, ziniet kāpēc? Tāpēc, ka tas viss ir uz meliem būvēts. Viss uz meliem.”
Ņemcovs bija kaislīgs un aizrautīgs politiķis, un, kā pēdējās dienās raksta arī daudzi ārzemju mediji, apveltīts ar spēcīgu harismu.
Viņš prata runāt un zināmā mērā arī apburt, un tas atbalsojies arī Ņemcova privātajā dzīvē. Viņam ir četri bērni, un, lai gan ar savu pirmo sievu Raisu Ņemcovs nekad neizšķīrās, pēdējos 20 gadus viņš veidoja attiecības ar citām arī sabiedrībā zināmām sievietēm. Un liktenīgajā naktī uz tilta bija kopā ar savu draudzeni, 23 gadus veco ukraiņu modeli Annu Duricku.
Borisa Ņemcova bēres notiks šodien otrdien, viņu apbedīs Trojekurovas kapsētā Maskavā. Jau tagad paredzams, ka tās apmeklēsim liels skaits cilvēku, bet aizvien liels jautājums, vai bērinieku vidū būs pats prezidents Vladimirs Putins. Putins ir nosūtījis līdzjūtību Ņemcova 87 gadu vecajai mātei, kura vairākkārt ir brīdinājusi Ņemcovu, ka viņam vajadzētu pārtraukt kritizēt Putinu, citādi viņš kādu dienu dēlu nogalinās.
Ziņots, ka Borisu Ņemcovu nogalināja aizvadītās piektdienas vakarā, kad kopā ar Annu Duricku viņš šķērsoja tiltu netālu no Kremļa sienām. Joprojām nezināms šāvējs raidīja vairākas lodes Ņemcova virzienā un notikuma vietu pameta baltā automašīnā. Slepkavības versija ir dažādas, taču Ņemcova līdzgaitnieku uzskata, ka galvenais iemesls ir bijusi politiķa aktīvā darbība pret Putina varu. Slepkavības brīdī Ņemcovam bija 55 gadi.
