“Ne tikai vēlēšanas, pat jautājums par to, kur rīkot kāzas un kurš būs tamada, Gruzijā raisa lielas debates. Mierīgi nebūs,” uzskata Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Usupašvili. “Galvenais, lai nav vardarbības. Lai neatkārtojas situācija, kāda bija pirms vairākiem gadiem, kad bija nevis vēlēšanas, bet kauja. Divu gladiatoru cīņa, kur viens paliek kaujas laukā. Šoreiz tik traki vairs nebūs.”
Kā prognozē pieredzējušais politiķis, gaidāmajās vēlēšanās būs neparasta situācija, jo konkurēs daudz partiju. Iepriekš parlamentu veidoja divi politiskie spēki, šoreiz parlamentā varētu iekļūt četras līdz sešas partijas un partiju grupas.
“Tas nozīmē, ka pirmo reizi Gruzijas vēsturē valdošo vairākumu veidos pēc vēlēšanām. Līdz šim uzvarēja viena partija vai partiju bloks, kas bija izveidots pirms vēlēšanām, un tas tad arī uzvaroši iegāja parlamentā,” skaidro Usupašvili. “Tas būs ļoti nozīmīgs un labs jaunums Gruzijas politikā.
Ko vēl var gaidīt… Pašreiz parlamentā mums nav partiju, kuras atklāti iestātos pret NATO un Eiropas Savienību. Ir tikai atsevišķas personas. Nākamajā parlamentā varētu būt politiskie spēki, kuri var virzīt jautājumu - vai vajag turpināt integrāciju NATO, bet varbūt ir cits ceļš? Viņi, iespējams, saņems vēlētāju atbalstu un būs parlamentā,” prognozē Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs. “Ja viņi būs parlamentā, tas nebūs nekas briesmīgs. Esmu pārliecināts, ka demokrātiskie spēki, kuri grib turpināt Gruzijas ceļu uz demokrātisko pasauli, būs vairākumā. Šajā ziņā nekas nemainīsies.”
Gruzijas politiķi ļoti cer, ka līdz parlamenta vēlēšanām Eiropas Savienība beidzot pieņems lēmumu par vīzu režīma atcelšanu Gruzijas pilsoņiem. Tas vairos atbalstu proeiropeiskiem spēkiem. Kā uzsver parlamenta vadītājs, tas ir ļoti nozīmīgs jautājums ne tikai tiem, kuri izmantos atvieglojumus, bet visai gruzīnu tautai kopumā.
“Tas ir svarīgi morāli. Sajust sevi kā daļu no tās pasaules, uz kuru tiecies. Ikviens Gruzijas pilsonis, pat ja viņš nekur nebrauks, būs lepns, apzinoties, ka viņa gruzīnu pase ir kā piederības zīme demokrātisko valstu un tautu saimei. Tas varbūt ir lielākais, ko var iegūt pēc savas valsts neatkarības, kad pirms 25 gadiem pateicām, ka Gruzija ir brīva zeme,” norāda Usupašvili.
ES ārlietu ministri šomēnes atzina, ka Tbilisi valdība neticami labi paveikusi mājasdarbu, lai izpildītu visus kritērijus bezvīzu režīma ieviešanai, taču lēmumu vēl nepieņēma. Kā kuluāru sarunās izteikušies diplomāti, Gruzijas jautājums kļuvis par ķīlnieku citu valstu domstarpībās.
“Ir citas valstis, kuras arī risina sarunas ar Eiropas Savienību – Kosova, Ukraina, Turcija. Mūsu lūgums vai pozīcija ir sekojoša – neviena no šīm valstīm nedrīkst ciest otras dēļ. Mēs sakām – ja Ukraina ir gatava ātrāk nekā mēs, dodiet statusu Ukrainai. Ja mēs esam gatavi, dodiet statusu mums. Mums nav jāgaida vienam uz otru, jo valstis un problēmas ir dažādas. Tāpēc ir ļoti svarīgs Latvijas atbalsts – gan valdības, gan Latvijas pārstāvjiem Eiropas Padomē un Eiropas Komisijā,” uzsver Usupašvili.
Eiropai šobrīd nav viegli, bet migrācijas krīzei un ES iekšējiem strīdiem un referendumiem nav nekā kopīga ar Gruzijas gatavību. Gruzija izdarīja savu darbu, tagad kārta Eiropas valstīm – norāda Gruzijas amatpersonas. Latvija atbalsta Gruziju un uzskata, ka ES neizlēmība un kavēšanās ar bezvīzu režīma ieviešanu var mazināt Gruzijas noturību pret ārējo spiedienu no to valstu puses, kuras negatīvi uztver Austrumu partnerību.
