Valstis, no kurām bēg cilvēki, nav paradīze, teic Gobiņš. Lai risinātu situāciju, jārunā par kopēju, plašāku Eiropas politiku: „Ko tad mēs vēlamies? Ko mēs saprotam par pareizu un labu politiku Eiropas iekšienē? Kādu mēs vēlamies Eiropas attieksmi pret trešajām valstīm, tajā skaitā kaimiņu valstīm? Un kādā veidā mēs šīs lietas risinām?”
Eiropas iekšienē būtu nepieciešams atjaunot godīgāku kohēzijas politiku, palīdzot jaunākajām ES valstīm attīstīties. Tas ļautu arī tādām valstīm kā Latvija uzņemt vairāk bēgļu, norāda Gobiņš.
Savukārt attiecībā pret ES kaimiņvalstīm būtu vērts veicināt to, lai tajās būtu „normālas attīstības programmas, lai normāli attīstās ekonomika un cilvēki var dzīvot un lai Eiropai visapkārt būtu stabilas demokrātiskas, cilvēku cienošas valstis, kur cilvēks var atrast darbu”. Būtiska ir arī ES politika tālākajās valstīs, kur ir īpaši liela nabadzība un karš. „Vai mēs esam paši pildījuši savus solījumus? Attīstības sadarbības politikā solījumus pildījušas trīs valstis: Somija, Luksemburga, Īrija. Visas pārējās, arī Latvija, diemžēl savus solījumus nav veikušas,” uzsver Gobiņš.
Arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Dmitrijs Trofimovs piekrīt, ka problēmas rada ES spēja strādāt ar režīmiem, no kuriem nāk bēgļu plūsma.
„Ir problēmas ne tikai ar vienotas politikas paušanu, bet arī vispār iespēju uzrunāt kādu konkrētu oficiālu valdību šajās valstīs. Tā mēs redzam situāciju ar starptautiskā mandāta saņemšanas iespējām, lai pēc Eiropas Komisijas ierosinājuma, kas bijis pavasarī, veikt kādas konkrētas operācijas pie Lībijas krastiem, lai varētu šos kuģus detektēt un iznīcināt, pirms tie ir devušies cilvēku kontrabandas un cilvēku nelegālās pārvietošanas maršrutos. Tāpēc šis ir viens no būtiskākajiem jautājumiem – nodibināt kontaktu ar šo valstu valdībām, kas ir politiski gatavas to risināt,” skaidro Trofimovs.
