Jo vairāk kādai iestādei ir varas, jo vairāk tās lēmumus mēģina ietekmēt dažādas organizācijas un interešu grupas. Tā ir noticis arī ar Eiropas Savienības (ES) institūcijām Briselē. It sevišķi ar Eiropas Parlamentu (EP), kura pilnvaras pēdējos gados ir palielinājušās.
Tā kā pēc ekonomiskās krīzes daudzi jauni Eiropas likumi bija saistīti ar finanšu jomas regulāciju, tieši banku un citu finanšu iestāžu pārstāvji pēdējos gados bija īpaši aktīvi Briseles gaiteņos, uzsver EP deputāte no Ungārijas Kristīna Morvaja. „Austrijas Tirdzniecības federācija nesen publicēja dokumentu, kas parāda, ka visus lēmumus pieņem lobētāji, nevis politiķi. Katru gadu finanšu lobētāji tērē 120 miljonus eiro Briselē, lai pārliecinātu lēmumu pieņēmējus un ietekmētu viņu lēmumus. Ar to nodarbojas 1700 cilvēki!” saka Morvaja.
Ir pieredzēti gadījumi, kad deputātu iesniegtie priekšlikumi viens pret vienu sakrīt ar kādas interešu grupas iesniegto tekstu. Kādā likumā lobiju sagatavoto priekšlikumu esot bijis pat vairāk par pusi. Deputāts Šons Kellijs no Īrijas gan uzsver, ka uzklausīt visas iesaistītās puses ir daļa no politiķu darba. „Tas var parādīt, kādas negaidītas negatīvas sekas var atstāt paredzētais likums uz vienu vai otru nozari, kas ļauj atbilstoši grozīt izskatāmo likumprojektu. Bet ir ļoti būtiski, lai viss notiktu pilnīgi aktīvi. It sevišķi, ja lobēšana notiek ļoti aktīvi. Atcerēsimies, cik daudz runu par dažādām ietekmēm bija Tabakas direktīvas pieņemšanas laikā,” argumentē Kellijs.
Lai saiknes starp politiķiem un dažādu industriju lobijiem padarītu redzamākus, 2011. gadā tika izveidots Atklātības reģistrs. Tajā var reģistrēties visas organizācijas, kas vēlas ietekmēt lēmumu pieņemšanu Briseles institūcijās. Tomēr reģistrēšanās ir brīvprātīga. Tādēļ nebūt ne visas iesaistītās puses tajā ir atrodamas, atzīst komisārs Tonio Borgs no Maltas. Bet kopumā reģistrs strādājot labi, saka komisārs. „Reģistrs spēja labi izgaismot Briseles lobēšanas ainu, atbildot uz to, kādās interesēs kurš strādā un cik daudz līdzekļu tajā tiek ieguldīts. Tagad datu bāzē ir reģistrēti 6500 dažāda izmēra un jomu organizācijas. Tie ir konsultāciju uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, domnīcas, asociācijas, advokātu biroji un arī pašnodarbinātie lobētāji. Katru dienu reģistrs paplašinās, kas, manuprāt, parāda, ka esam uz pareizā ceļa,” pauž Borgs.
Kritiķi gan ir citās domās, uzskatot, ka lobētāju reģistrs būs efektīvs tikai tad, ja reģistrēšanās tajā būs obligāta. Zviedru izcelsmes eiroparlamentārietis Karls Šliters iet pat vēl tālāk. „Ir pilnīgi pašsaprotami, ka mums ir nepieciešams obligāts lobētāju reģistrs. Bet ar to vien nepietiek. Ir nepieciešams, lai lobētāju iesniegtie priekšlikumu būtu publiski pieejami. Ir svarīgi, lai katrs zina, no kurienes nāk priekšlikumi, lai varētu saprast, kāda tiem varētu būt ietekme,” saka Šliters.
Politikas vērotāji saka, ka finanšu jomas pretestība reformām šajā sektorā ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ reformas virzās tik lēni. Tiek pārmests, ka dažu deputātu saikne ar noteiktiem sektoriem ir pat pārāk cieša. Piemērām, Bukhards Balcs, kurš gatavoja ziņojumu par Latvijas gatavību pievienoties Eirozonai, vienlaikus strādā arī Vācijas „Commerzbank”, kur algā saņem 10 000 eiro mēnesī.
