Nesen iesniegtie tiesību aktu priekšlikumi par sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu, kā arī nesenās diskusijas par satīras ierobežojumiem gan ES, gan Turcijā ir skarbs atgādinājums, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība un neatkarība un vārda brīvība nav akmenī iekalta, bet tiek apstrīdēta. Ja vēlamies nosargāt mūsu vērtīgo brīvību un saglabāt spēju kalpot par orientieri savām kaimiņvalstīm un pasaulei, mēs nedrīkstam zaudēt modrību.
Kā Komisijas loceklis, kurš atbildīgs par digitālās ekonomikas un sabiedrības, kā arī par plašsaziņas līdzekļu lietām, esmu apņēmies darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka šie principi tiek ievēroti. Vēlos iesaistīties dialogā un darīt zināmu, cik mūsu demokrātijai ir svarīga plašsaziņas līdzekļu brīvība, vienlaikus atgādinot, ka visām kandidātvalstīm, kas vēlas pievienoties ES, ir jāievēro preses brīvības augstākie standarti.
Uzraudzības iestāžu (regulatoru) neatkarība audiovizuālajā jomā ir ļoti svarīgs jautājums. Ja šie uzraugi ir patiesi neatkarīgi no valdības, tie vislabāk var veikt savus pienākumus — nodrošināt, ka TV raidorganizācijas ievēro visus noteikumus par televīzijas skatītāju interešu aizsardzību: bērnu pasargāšanu no filmām, kurās atainota izteikta vardarbība, daudzveidība televīzijā, reklāmas ierobežojumi u.c.
Paredzētā ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskatīšana ir iespēja stiprināt plašsaziņas līdzekļu regulatoru neatkarības prasības, un mans nolūks ir to izmantot. Taču ne visu var atrisināt ar tiesību aktiem. Lai palielinātu informētību un sniegtu palīdzību žurnālistiem, izšķiroša nozīme ir NVO iniciatīvām, kas darbojas šajā jomā. Tāpēc mēs arī finansiāli atbalstām neatkarīgus projektus, kas uzrauga un stiprina plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu.
Viens no šādiem projektiem ir plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instruments – neatkarīgs rīks, ko izmanto Eiropas Universitātes institūta Plašsaziņas līdzekļu plurālisma un plašsaziņas līdzekļu brīvības centrs Florencē. Tas liecina, ka neviena ES dalībvalsts nav pasargāta no riskiem, kas apdraud plašsaziņas līdzekļu plurālismu. Konkrētāk, pastāv riski saistībā ar: plašsaziņas līdzekļu atklājušos koncentrāciju, politiskās neatkarības trūkumu, nepietiekamu piekļuvi informācijai un piemērotas politikas trūkumu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā.
Šos riskus ir apstiprinājis lielais skaits saņemto brīdinājumu par neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu brīvības kartēšanas platformu, ko atbalstām arī mēs. Vairāk nekā trešdaļa no šajā tiešsaistes rīkā ziņotajiem incidentiem attiecas uz žurnālistu aizskaršanu. Citi reģistrētie incidenti ir saistīti ar žurnālistu aizturēšanu vai apcietināšanu, personāla atlaišanu, vardarbīgiem uzbrukumiem, kā arī gadījumiem, kad žurnālistu darbs ticis cenzēts. Piecas valstis, par kurām saņemts visvairāk pārbaudītu ziņojumu, ir Turcija, Itālija, Ungārija, Francija un Horvātija.
Pagājušajā gadā esam finansējuši arī Eiropas Preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības centra (ECPMF) izveidi ar mītnesvietu Leipcigā, lai pievērstos plašsaziņas līdzekļu brīvības pārkāpumiem ES dalībvalstīs un ārpus tām, kā arī juridiski atbalstītu apdraudētus žurnālistus.
No visa minētā varu secināt, ka vajadzīgas plašākas diskusijas par plašsaziņas līdzekļu brīvību. Tāpēc esmu gandarīts, ka Komisijas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss ir piekritis gadskārtējo ES kolokviju par pamattiesībām, kas paredzēts šā gada novembrī, veltīt plašsaziņas līdzekļu plurālismam un demokrātijai.
*Ginters H. Etingers, Eiropas Komisijas loceklis digitālās ekonomikas un sabiedrības lietās.
