ES pieprasa no Lielbritānijas vēl 2,1 miljardu eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons izvērš politisko cīņu ar Briseli, kas pieprasa, lai Apvienotā Karaliste iemaksātu Eiropas Savienības (ES) kasē vēl vairāk nekā divus miljardus eiro. Šāda summa aprēķināta, precizējot datus par britu ekonomikas izaugsmi. Vairāk nekā 640 miljoni paprasīti Nīderlandei, un papildus būs jāmaksā arī Itālijai. Taču  Briseles prasības Lielbritānijai ir skaitliski lielākās, turklāt atbalsojas politiskajā retorikā par iespējamu izstāšanos no ES.

Ziņas, ka britiem būs jāmaksā Eiropas Savienībai 2,1 miljards eiro, izraisījušas sašutumu Apvienotās Karalistes presē. Tā britiem liek maksāt par savas valsts ekonomikas atgūšanos un salīdzinoši labāku izaugsmi nekā citās bloka valstīs. Tas ir viens no neērtākajiem tematiem šīs dienas Eiropas Savienības (ES) valstu līderu sanāksmē, kas notiek Briselē. Sagaidāms, ka Lielbritānijas premjers cīnīsies, lai ES atteiktos no savas finansiālās prasības.

Maksājums ir jāveic vēl līdz šī gada 1. decembrim. Tas izraisījis sašutumu gan galēji labējo eiroskeptiķu vidū, gan arī saniknoja britu premjeru. Eļļu ugunij vēl vairāk pielēja ziņas par Briseles nodomu vienu miljardu no šīs naudas tūdaļ pat pārskaitīt Francijai, jo tās ekonomika attīstījusies sliktāk nekā britu ekonomika.

„Tas ir nepieņemami. Šai organizācijai ir pilnīgi nepieņemams darba stils. Kad tādām valstīm kā Lielbritānija, bet arī citām valstīm, piemēram, Itālijai un Nīderlandei, piepeši vienkārši izsniedz pieprasījumu pēc papildu līdzekļiem un bez jebkāda iepriekšēja brīdinājuma,” dusmas pauž Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns.

Tas ilustrē plašāku problēmu - Eiropa nestrādā tās pilsoņu labā. Pagaidām šai organizācijai nav pareizā attieksme pret Lielbritāniju. Mēs vēlamies mainīt šīs attiecības. Un tas ir konservatīvo ziņā panākt šīs izmaiņas un noturēt referendumu, kurā Lielbritānija izlems, vai vēlas palikt šajā organizācijā,” norāda Osborns.

Lai gan referendumu par palikšanu ES rosināja paši britu toriji jeb konservatīvie, tomēr tas notiks tikai gadījumā, ja šo partiju pārvēlēs arī nākamajā vēlēšanu ciklā. Turklāt britu toriji ar šādiem soļiem ne tik daudz vēlas pamest ES, kā iegūt labākus nosacījumus.

Toties odiozajiem Naidžela Farāža Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas biedriem Briseles prasība pēc papildu naudas no britu nodokļu maksātāju kabatām nāk kā saukta.

Pēc pāris nedēļām ir pārvēlēšanas Kentas vēlēšanu apgabalā. Jo noraidošāki ir briti pret Briseli, jo labāki politiskie guvumi Farāža partijai. Turklāt, neskaitot pēdējo pieprasījumu 2,1 miljarda eiro apmērā, Brisele plāno palielinājumu ES nākamā gada budžetā. Britu nodokļu maksātāju kabatas kļūs vēl par 860 miljoniem eiro plānākas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti