Šobrīd tiek mēģināts radīt lielu naudu ne no kā. Var saprast ideju. Proti, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir ļoti ierobežotas savā fiskālajā rīcībā. Ir ļoti strikti fiskālie noteikumi, un valdību parādi jau šobrīd ir ļoti augsti un grūti ģenerēt jaunus resursus,” klāstīja Austers, norādot, ka EK cenšas risināt ES ekonomiskās problēmas, apzinoties, ka nacionālās valdības to nespēj.
Viņš minēja piemēru – EK vēlas kādā Eiropas reģionā būvēt ceļu un grib piesaistīt tā izbūvē privātos finansētājus. Taču tie var šādam aicinājumiem nepiekrist, jo nav skaidrs, vai viņi pēc šī ceļa izbūves atgūs iztērētos līdzekļus.
Austers arī skaidro, ka ES šobrīd cieš no likviditātes lamatām – proti, Eiropas Centrālā Banka cenšas iepludināt ekonomikā jaunu naudu, taču ekonomika neaug, jo tirgus dalībnieki šaubās par iespēju realizēt biznesa projektu.
Tāpat sava nozīme tam, lai plāns neizdotos, ir arī notikumiem Ukrainā un apziņai, ka 300 miljardi nav jauna nauda. Tie ir līdzekļi, kas jau ir citās programmās, tāpēc jaunu investīciju apjoms nav tik liels.
Austers atzina, ka līdzīga skepse valda arī citu finansistu vidū.
Paredzams, ka 315 miljardu lielā investīciju projektu līdzekļi kļūs pieejami nākamā gada otrajā pusē. Investīciju projekts ir kā fonds, kurā ir divi fondi – viens no tiem paredzēts lieliem infrastruktūras projektiem, otrs – mazā un vidējā biznesa attīstībai.
