Visvaldis Trūbs šobrīd ir atvaļinājumā un ziņām par šī lidaparāta avāriju seko televīzijas ekrānā. Viņa darba vieta ir Transporta nelaimes gadījumu izmeklēšanas birojs, kur viņš vada Aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas nodaļu un Latvijā ir klāt visās nelaimēs, kad lidaparāts krīt un tajā esošie gūst traumas vai mirst. Viņš atgādina, ka lielie pasažieru laineri nelido tāpat vien. Viņi lido kontrolētā gaisa telpā un no Krievijas gaisa satiksmes telpas šī reisa vadību pārņēma Ukrainas gaisa satiksmes telpas dispečers.
„Dispečeri deva komandu mazliet mainīt kursu. Jā, viņi izmainīja lidojuma plānu maršrutā. Un otrkārt – visas šīs sarunas ir ierakstītas. Un tās var ņemt un analizēt,” saka Trūbs.
Visvairāk atbilžu, protams, sniegtu lidmašīnas melnās kastes. Taču to liktenis nav zināms. Izskanējusi informācija, ka viena melnā kaste jau nogādāta Maskavā.
„Pirms avārijas, iespējams, viņi paguva ko pateikt. Pierādījums tas būtu milzīgs... - Vai ierakstus var izdzēst? - Bet protams, ka var!”
Cītīgi tiek dzēstas un maskētas arī pēdas uz zemes. Redzot ziņās skatus, ka pa avārijas vietu pāri atlūzām pārvietojas cilvēki, eksperta sirds saraujas, jo ir skaidrs, ka kvalitatīva izmeklēšana vairs nav iespējama.
Kvalitatīva izmeklēšana nozīmē, ka tūlīt pēc degošo lidmašīnas daļu apdzēšanas tur darbu sāk izmeklētāji. Katrai atlūzai tiek fiksētas koordinātas, tiek sastādīta shēma, aprakstīta katra līķa, katras lidmašīnas detaļas atrašanās vieta. Pēc tam iespējams rekonstruēt avāriju, saprast, kā lidaparāts kritis un kur tam trāpīts. Un noteikt, vai cilvēki miruši uzreiz, retinātā gaisā, vai tikai kritiena brīdī, triecoties pret zemi.
„Ja notrieca ar raķeti, kur trāpīja, varbūt atšāva spārnu un krita uz leju, bet varbūt trāpīja fizelāžā, tad neviens dzīvs uz zemes neieradās,” skaidro Trūbs.
Lai ko šobrīd apgalvotu Krievijas prezidents, solot netraucēt izmeklētāju darbu un palīdzēt, cik iespējams, ir pilnīgi skaidrs, ka līdz šim ir izdarīts viss, lai precīzu avārijas gaitu rekonstruēt nevarētu nekad.
