Jau trešdien, 29.marta pēcpusdienā Lielbritānijas pastāvīgais pārstāvis ES sers Tims Berovs Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam nogādās oficiālu vēstuli par Lisabonas līguma 50. punkta iedarbināšanu,
formāli aizsākot divu gadu ilgo sarunu procesu par Lielbritānijas izstāšanos no ES.
Taču pēdējā laikā arvien biežāk izskan ziņas par to, ka tieši 2017. gada 29. aprīlis varētu būt vispiemērotākā diena, pēc kuras ES iedzīvotājiem, kuri pārceļas uz Lielbritāniju, būtu atšķirīgas tiesības no valstī jau dzīvojošajiem ārvalstniekiem. Britu valdības pārstāvji gan publiski ir paziņojuši, ka šis esot sarunu procesa jautājums, vienlaicīgi paužot viedokli, ka šāda aizlieguma ieviešana sarunu beigās varētu izraisīt milzīgu ES pilsoņu ieceļošanu Lielbritānijā.
Lai arī oficiāli par šādiem britu plāniem informācijas nav, Barnjē paziņojis, ka gadījumā, ja Londona šādu prasību izvirzīs, EP ir gatavs novilkt savas sarkanās līnijas. Par tām pirmdienas vakarā Barnjē ir runājis ar vadošajiem Parlamenta politiķiem. EP sociālistu bloka līderis Džianni Pitella ir paziņojis, ka deputāti nepieļaus ES pilsoņu diskrimināciju, atgādinot, ka līdz pat izstāšanās sarunu beigām visiem pilsoņiem ir jānodrošina vienādas tiesības.
Kā noskaidrojis izdevums “The Guardian”, parlamentārieši esot apņēmības pilni uzstāt arī uz to, ka jaunu tirdzniecības līgumu ar Lielbritāniju nedrīkst noslēgt izstāšanās sarunām atvēlēto divu gadu laikā, bet gan tikai pēc izstāšanās. Šādu pašu pozīciju aizstāv arī Eiropas Komisija.
Tāpat EP gatavojas norādīt, ka lai arī divu gadu laikā Lielbritānijai būs tiesības pārdomāt par savu izstāšanos no ES, tam būs jānotiek uz pārējo 27 dalībvalstu apstiprinātajiem noteikumiem. Deputāti vēloties nodrošināties, lai 50. panta iedarbināšanas atsaukšana netiek izmantota kā sarunu laika pagarināšana. Un, visbeidzot, EP turpinās uzstāt uz to, ka Lielbritānijai ir jāizpilda visas savas daudzu miljardu mārciņu lielās finansiālās saistības par projektiem, kas tiks īstenoti pēc 2019. gada.
Lai arī EP formāli nebūs iesaistīts izstāšanās sarunās, amatpersonas ir paziņojušas, ka Parlaments esot gatavs traucēt sarunām un draudēt ar veto tiesībām galējās piekrišanas sniegšanā, ja Lielbritānija neievēros tos pamatprincipus, uz kuriem savulaik tika dibināta ES.
Kā izdevumam “Politico” paudis Eiropas Tautas Partiju grupas pārstāvis Pedro Lopezs de Pablo, gaidāmajās “Brexit” sarunās EP ir gatavs spēlēt slikto policistu un sūdzēties gandrīz par visiem jautājumiem. Savukārt Parlamenta budžeta komitejas vadītājs Žans Artuī izteicies, ka Parlaments būs “Brexit” morālā autoritāte un līdzeklis, ar kura palīdzību informēt pilsoņus, jo tieši sabiedrības noskaņojums ir labākais ierocis valdību lēmumu pieņemšanā.
Lielbritānijas pilsoņi par izstāšanos no ES nobalsoja pērn 23.jūnijā notikušā referendumā.
