Ukrainas kontroles atgūšana pār anektēto Krimas pussalu ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai varētu tikt atsākta sadarbība ar Krievijas Federāciju un tiktu atceltas pašlaik spēkā esošās sankcijas. Šāds apgalvojums izteikts Eiropas Parlamenta deklarācijā, kas ceturtdien pieņemta plenārsesijā Strasbūrā.
Parlamenta deputāti atzinuši, ka Eiropas Savienība turpina uzskatīt Krimas pievienošanu Krievijai par nelikumīgu, aicinot dalībvalstis turpināt neatzīšanas politiku. Tāpat savā deklarācijā parlamentārieši nosodījuši dažādos cilvēktiesību pārkāpumus Krimā, īpaši attiecībā pret Krimas tatāriem, izteiksmes brīvības un pulcēšanās brīvības ierobežošanu.
Pēc deputātu vārdiem, Krievija kā valsts, kas ir okupējusi Krimu, ir pilnībā atbildīga par visu tās iedzīvotāju – arī Krimas tatāru - drošību, kā arī viņu kulturālo un reliģisko tiesību ievērošanu.
Tieši tāpēc Krievijas varas iestādes Krimā ir aicinātas efektīvi un bezkaislīgi izmeklēt visus ziņojumus par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp cilvēku pazušanas un spīdzināšanas gadījumus.
Vienlaicīgi Krievijas varas iestādēm pieprasīts, lai Krimai varētu piekļūt gan starptautisko organizāciju palīdzības un cilvēktiesību aizstāvības organizāciju eksperti, gan arī neatkarīgie eksperti no ANO, Eiropas Drošības un sadarbī`bas organozācijas (EDSO), Eiropas Padomes, kā arī no masu saziņas līdzekļiem.
Eiropas Parlamenta deputāti arī atkārtoti pauduši atbalstu aizliegumam importēt no Krimas uz Eiropas Savienību preces bez ukraiņu izcelsmes sertifikātiem, kā arī aicinājuši saglabāt ierobežojumus atsevišķu preču, tostarp tehnoloģiju, investīciju, tirdzniecības un pakalpojumu piegādei pussalai.
Vienlaicīgi atzinīgi ir novērtēta Ukrainas iniciatīva izveidot starptautisku sarunu mehānismu Ukrainas suverenitātes atjaunošanai pār Krimu. Tā dēvētais “Ženēva plus” formāts paredz arī tiešu palīdzību no Eiropas Savienības puses.
Jau vēstīts, ka Krievija anektēja Krimu 2014.gada martā. Kremlī tika parakstīts arī oficiāls dokuments par Krimas un Sevastopoles uzņemšanu Krievijas sastāvā un visi pussalas iedzīvotāji tika atzīti par Krievijas Federācijas pilsoņiem.
Šādu lēmumu Krievija pieņēma, balstoties uz 2014.gada martā notikušā referenduma rezultātiem, saskaņā ar kuriem vairākums Krimas iedzīvotāju atbalstījuši pievienošanos Krievijai. Referendumu neatzīst Kijeva un starptautiskā sabiedrība.
