2013. gada 21. novembrī Ukrainas tā laika premjerministrs Nikolajs Azarovs paziņoja, ka tiek apturēta gatavošanās asociācijas līguma parakstīšanai ar Eiropas Savienību. Jau šīs dienas vakarā Kijevas Neatkarības laukumā sapulcējās aktīvisti, kuri pieprasīja asociācijas līguma parakstīšanu. Par spīti varas iestāžu aizliegumam, Kijevas centrā izveidojās telšu pilsētiņa. Turpmāko mēnešu laikā mierīgie protesti pārauga arī vardarbīgās sadursmēs, kas noveda pie varas maiņas šī gada februārī.
Vairums ekspertu atzīst, ka šī gada laikā ir sasniegta lielākā daļa no Maidana laikā izvirzītajiem mērķiem - Viktora Janukoviča režīms ir gāzts, asociācijas līgums ar Eiropas Savienību ir parakstīts, ir aktivizējusies arī brīvprātīgo kustība. Taču viena no Maidana atpazīstamākajām aktīvistēm dziedātāja Ruslana Ližičko par gada laikā paveikto izsakās visai kritiski. Viņa uzskata, ka Maidans turpinās joprojām un oranžās revolūcijas kļūdas atkārtot nedrīkst:
„Par pašreizējo sistēmu var teikt tā - gan zog, gan melo. Neviens un neko vēl nav salauzis, un mums joprojām ir nepieciešams šo veco sistēmu satricināt. Maidans sākās kā protests pret korupcijas sistēmu. Un joprojām mūsu valstī pastāv feodāļi. Tie ir tādi mazi cari, kuri turpina strādāt un domā, ka koruptīvā sistēma ir izveidota ap viņiem. Nē! Visiem Maidana feodāļiem es gribu teikt - jūsu eksistencei Ukrainā ir pienācis gals. Un es brīnos, ka oligarhu klani nav izdarījuši secinājumus!”
Arī politologs Aleksandrs Garaņs norāda, ka gada laikā tā arī nav izdevies apkarot korupciju, nav izdevies pilnībā nodrošināt likuma kārtību un īstenot pilnvērtīgu varas tīrīšanu. Taču, no otras puses, nedrīkst arī teikt, ka nekas nav mainījies.
Mani tracina televīzijā redzamā polemika par to, ka pēc Maidana nekas nav mainījies. Ir mainījies. Daudz kas ir izmainījies, tostarp tas, ka centrālajos televīzijas kanālos mēs varam kritizēt varu, prezidentu, premjeru. Ir īstenota konstitucionālā reforma, kas bija viena no galvenajām un pirmajām prasībām. Mēs esam ieguvuši daudz sabalansētāju sistēmu ar varas dalīšanu. Ir nostiprinājusies Ukrainas politiskā nācija. Mēs vairs neredzam diskusijas par to, kādā valodā kurš runā un kādām baznīcā iet. Tagad ir citi kritēriji: ko tu esi izdarījis Ukrainai un tās vienotībai?” uzskata politologs Aleksandrs Garaņs.
Nenoliedzami, tieši Ukrainas vienotība pašlaik ir viens no strīdīgākajiem un arī sarežģītākajiem jautājumiem, ņemot vērā karadarbību valsts austrumos. Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, nemieru pārņemtajā Donbasa reģionā 70% iedzīvotāju joprojām uzskata, ka Maidans bija patiess valsts apvērsums, turklāt vairāk nekā puse ir pārliecināti, ka šo apvērsumu atbalstīja rietumvalstis.
