ASV viceprezidents Penss Briselē tiekas ar Eiropadomes līderi Donaldu Tursku un citu nozīmīgo institūciju vadītājiem. Rietumu medijos viņa viesošanās nodēvēta kā apliecinājums, tam, ka ASV Eiropa joprojām ir vajadzīga par spīti tam, ka ASV prezidenta Donalda Trampa moto ir „America first”, jeb „Amerika pirmā”, uz ko, starp citu, Rietumos un citur pasaulē valstis reaģēja ar ironijas pilniem videoklipiem.
Analītiķi norāda, ka Penss Briselē ir ļoti sarežģītā laikā, kad Eiropā ir liela pretestība pret Donala Trampa lēmumiem slēgt robežas, neielaist valstī pilsoņus no septiņām musulmaņu valstīm, atbalstīt spīdzināšanu cietumos, atbalstu Krievijai un kad Baltā nama saimnieka paša administrācijā konstatēti cilvēki, kam bijušas saiknes ar Kremli.
Pirmās uguns kristības Penss piedzīvoja jau nedēļas nogalē, kad bija ieradies Minhenē, lai pārstāvētu ASV ikgadējā drošības konferencē. Tur Penss skaidri apliecināja vairākas lietas, par kurām Eiropai kopš Trampa stāšanās amatā ir bijušas bažas, liekot saprast, vismaz pagaidām ASV saglabā ierasto kursu.
Piemēram, ASV viceprezidents savā runā paziņoja, ka ir jāpanāk, ka Krievija izpilda Minskas vienošanās, sākot ar situācijas saasinājuma mazināšanu, un ASV turpinās saukt Krieviju pie atbildības, lai gan ASV meklē kopīgu risinājumu, kura atrašanai prezidents Tramps ticot. Tādējādi Penss skaidri un gaiši norādīja, ka ASV pieprasīs Krievijai ievērot vienošanās par konflikta noregulējumu Ukrainas austrumos, bet tajā pašā laikā Tramps cenšas normalizēt attiecības.
Krievijas vara reaģēja asi, sakot, ka ir vīlusies par Pensa Minhenes Drošības konferencē pausto.
"Mēs no amerikāņiem šajā ziņā sagaidām dziļāku un konstruktīvāku pozīciju šajā jautājumā," tā izteicās Krievijas parlamenta augšpalātas Starptautisko lietu komisijas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačevs.
Bet Penss Minhenē paguva uzklausīt arī Baltijas valstu līderus un dzirdēt mūsu līderu gaidas par ASV militārajiem instrumentiem, lai aizsargātu Baltijas valstu gaisa telpu. ASV viceprezidents Lietuvas, Latvijas un Igaunijas prezidentiem apliecinājis ASV saistības pret Baltijas valstu drošību.
Briselē Pensu gaida plašs jautājumu loks. Arī par abu pušu Brīvās tirdzniecības līgumu, kura īstenošanas process patlaban ir apstājies, un nav skaidru signālu no Baltā nama puses, vai ASV vēlas to turpināt. Arī sankcijas pret jau pieminēto Krieviju, kuras Eiropa arvien patur spēkā, bet kuras var būt iedarbīgākas vien tad, ja solidāri pievienojas arī ASV, kas tā bija Baraka Obamas laikā, taču vismaz pagaidām solās būt citādāk ar prezidentu Donaldu Trampu, kurš runā par sankciju atcelšanu.
Pašu Donaldu Trampu Briselē cer ieraudzīt maijā, kad šeit notiks NATO valstu vadītāju samits, bet līdz tam ar vislielāko vērību tiek sagaidīti arī viņa valdības pārstāvji. Tiesa, kā norāda analītiķi, lai arī ES ļoti cer dzirdēt pozitīvus, tālākas attiecības stiprinošus vēstījumus, tik un tā būs ļoti svarīgi izdzirdēt, ka savu ministru vārdus atbalsta arī pats Donalds Tramps.
