Jau ceļā no Minskas lidostas uz pilsētu samērā bieži saskatāmi aģitācijas plakāti ar aicinājumu piedalīties vēlēšanās. Minskā šāda veida attēli ir teju uz katra stūra. Atgādinām, ka jau no otrdienas līdz pat šodienai notiek pirmstermiņa balsošana.
Vēlēšanu sacīkstēs piedalās četri kandidāti – pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko, otra populārākā amata pretendente no kustības “Saki patiesību” Tatjana Korotkeviča, kā arī Baltkrievijas patriotiskās partijas līderis Nikolajs Ulahovičs un liberāli demokrātiskās partijas priekšsēdētājs Sergejs Gaidukevičs.
Braucot uz interviju ar pazīstamu baltkrievu filozofu un metodologu Vladimiru Mackeviču, taksometrā parunāju ar tā vadītāju par gaidāmo notikumu. “Visiem jau zināms to vēlēšanu rezultāts” – viņš saka. Šis gados vecākais vīrietis atzina, ka valstī nav viegli dzīvot ekonomiskās situācijas dēļ. Tai pašā laikā, pateicoties Lukašenko, Minskā un arī vispār Baltkrievijā ir salīdzinoši mierīgi, organizētā noziedzība ir uzvarēta, kas ir prezidenta nopelns, - uzsver taksometra vadītājs.
Tikšanās ar Vladimiru Mackeviču bija sarunāta viņa ofisā. Taču, ierodoties uz vietas – ieraugu sarkanas krāsas privātmāju, kam priekša ir visai augsts metāla žogs. “Mums te gandrīz vai konspiratīvs dzīvoklis,” ar zināmu ironiju pasaka filozofs, mani sagaidot.
Vladimirs valsts pārvaldi Baltkrievijā dēvē par diktatūru. Viņš ir pārliecināts, ka gaidāmās vēlēšanas ir fiktīvas. To iznākums jau iepriekš zināms. Patlaban Lukašenko uzticas ap 47% Baltkrievijas iedzīvotāju. Taču saskaņā ar aptaujām, ko veica neatkarīgais sociālpolitisko pētījumu institūts un aģentūra “novak”, vispārējās neuzticības rādītājs valstī ir ap 85%. Mackevičs paskaidroja, ko nozīmē Lukašenko uzticības reitings:
„Gaisā jūtamas bailes. Vieniem tās ir bailes no Krievijas agresijas, iejaukšanās Baltkrievijas iekšējās lietās. Otri baidās no haosa un nestabilitātes, kas šobrīd valda Ukrainā. Cilvēkiem nepatīk revolūcijas. Un tieši šo baiļu fonā daudzi no viņiem nonāk pie secinājuma, ka Lukašenko un viņa režīms ir stabilitātes un kārtības garants valstī. Turklāt, neatkarīgi no tā, vai prezidents viņiem patīk, vai nē. Un, kad runā par uzticību, piemin noteiktus reitings, tas nozīmē tikai vienu – mums nav, uz ko paļauties.”
Mūsu sarunā Vladimirs Mackevičs norādīja arī uz to, ka iedzīvotāji vēlēšanās kļūst arvien pasīvāki, jo redz, ka katrās velēšanās atkārtojas viens un tas pats. Arī šogad velēšanu galvenā intriga ir tas, kāda būs iedzīvotāju aktivitāte.
„Ja opozīcija spētu konsolidēties, domāju, ka svētdien mēs varētu ieraudzīt pat tukšus vēlēšanu iecirkņus. To būtu iespējams fiksēt, piemēram, uzņemot video. Mēs nedrīkstam veikt „exit-pool” skaitīšanu, taču mums neviens neliedz skaitīt cilvēkus. Novērotājus, protams, var nepielaist pie balsu skaitīšanas, var nomainīt urnas, falsifikācijas veidu ir daudz. Taču neviens neliedz skaitīt cilvēkus, kas ienāk un iznāk no iecirkņa. Un, lūk, tur mums būtu laba statistika. Diemžēl, šo vienkāršo un acīmredzamo domu nesaprata mūsu opozīcijas līderi. Viņu turpināja spēlēt vecās spēlītes, nevēloties pielāgot savu stratēģiju jauniem apstākļiem. Es pat īsti negribētu kritizēt opozīciju, jo opozīcijas kā politiskā spēka faktiski nemaz nav,” klāstīja Mackevičs.
Ik pa laikam Baltkrievijas publiskajā telpā parādās domas par vēlēšanu boikota iespējamību. Taču par to filozofs ir kritisks – patlaban nav nedz personas, nedz arī politiska spēka, kas varētu aicināt pietiekamu velētāju daudzumu.
Velēšanu provizoriskie rezultāti būs zināmi pirmdien, 12 oktobrī.
