Daudzi joprojām ir noskaņoti skeptiski un apšauba, vai Turcija tik īsā laikā ir spējusi izpildīt visas nepieciešamās tehniskās un politiskās prasības.
Prasība jau no jūnija ieviest bezvīzu režīmu ir daļa no vienošanās starp Eiropas Savienību un Turciju. Vismaz tā uzstāj Ankaras politiķi. Pēdējās nedēļās viņi ne reizi vien visaugstākajā līmenī ir draudējuši - ja Brisele neturēs vārdu un neatcels prasības pēc vīzas, Turcija pārstās uzņemt atpakaļ Sīrijas bēgļus, kuri cenšas nelegāli nokļūt Grieķijā.
Briseles amatpersonas norāda, ka viņi neko konkrētu Turcijai neesot solījuši. Viss esot atkarīgs no tā, kad Ankara būs gatava izpildīt daudzas politiskās un tehniskās prasības. Piemēram, bezvīzu režīms ir iespējams tikai, ja valsts pilsoņiem ir biometriskās pases.
Lai iekļautos termiņos, Turcijas parlaments un valdība pēdējās nedēļās mēģina steigā pieņemt visus nepieciešamos likumus. Tādēļ avoti Eiropas Komisijā ziņu aģentūrai “Reuters” pasvītro, ka Brisele savas prasības nav pazeminājusi. Tā ir Turcija, kas esot uzsākusi aktīvu rīcību.
Tomēr galvenais iemesls, kādēļ Eiropas Komisija jūt nepieciešamību pasteigties ar bezvīzu režīma apstiprināšanu, ir vienošanās par migrantu uzņemšanu. Jaunākie dati liecina, ka tagad Grieķijā dienā ierodas vien ap 60 cilvēkiem. Salīdzinājumam, vēl nesen tie bija aptuveni 10 000 cilvēku dienā.
Ja Turcija pārstās uzņemt atpakaļ migrantus, kuri ir ieradušies Grieķijā, un atkal pievērs acis uz kontrabandistiem, kuri nogādā cilvēkus pāri Egejas jūrai, ir sagaidāms, ka plūsma strauji atjaunosies.
Tajā pašā laikā vairākas valstis skeptiski raugās uz iespēju, ka Turcijas pilsoņi tagad varēs brīvi ceļot pa Eiropas Savienības valstīm bez vīzas. Pastāv bažas, ka varētu pieaugt cilvēku skaits, kuri nelegāli uzturas Eiropā vai pastiprināti pieprasa patvērumu.
Līdz ar to Nīderlande, Francija un Vācija sola zem palielināmā stikla pētīt, vai Turcija tiešām ir izpildījusi visas nepieciešamās prasības. Turklāt Francija un Vācija nesen ir piedāvājušas atļaut atsevišķām Eiropas valstīm uz laiku pārtraukt bezvīzu režīmu, ja gadījumā strauji pieaug to cilvēku skaits, kuri bezvīzu režīmu izmanto, lai nelegāli paliktu Eiropā.
Arī Eiropas Parlamentā pasvītro, ka viņi ļoti rūpīgi un bez emocijām analizēs Turcijas gatavību. Nesen notikušajās debatēs vairāku politisko grupu vadītāji ir mudinājuši nepiešķirt Ankarai nekādas atlaides uz bēgļu rēķina. Tika uzsvērts arī, ka Eiropa sevi ir padarījusi par ķīlnieci Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogāna režīmam. Daudzi arī satraukti par augošām autoritārisma pazīmēm šajā valstī, kas parasti ir viens no negatīviem faktoriem, piešķirot bezvīzu režīmu.
Būtiskas ir arī Kipras iebildes, jo Turcija joprojām oficiāli neatzīst Kipras Republiku. Tādēļ Nikosija baidās, ka pašreizējie notikumi var izjaukt sarunu gaitu par salas apvienošanu.
Jau ziņots, ka Ankara piedraudējusi - ja ES nepildīs savu solījumu par bezvīzu režīmu Turcijai, tad tā vairs neuzņems migrantus atpakaļ no Grieķijas. Vienlaikus Brisele šonedēļ brīdināja, ka noruna ar Turciju ir vienīgais veids, kā risināt migrācijas krīzi.
saskaņā ar noslēgto vienošanos Ankara apņēmās uzņemt atpakaļ visus nelegālos imigrantus, kas nekvalificējas bēgļu statusam ES valstīs. Par katru atpakaļnosūtīto personu bloka valstis uzņems vienu imigrantu no Turcijas bēgļu nometnēm.
Savukārt Brisele apņēmusies paātrināt solītās trīs miljardu eiro palīdzības piešķiršanu Ankarai un vajadzības gadījumā šo summu palielināt. Tāpat ir paredzēta būtiska politiskā piekāpšanās attiecībā uz Turcijas sarunām par iestāšanos blokā un bezvīzu režīmu tās pilsoņiem. To turki varēs izmantot jau no šī gada jūnija, ja tiks izpildīti visi nosacījumi.
