Pieciem no jaunās formās tērptajiem gados jaunajiem cilvēkiem (trīs puiši un divas meitenes) 21.maijs ir zvēresta došanas diena, no kuras faktiski sākas pilnvērtīga dalība Zemessardzē. Bataljona komandieris viņiem velta nedaudz vārdu: "Vēlos apsveikt jaunos zemessargus ar šo izvēli. Ar to viņi parādījuši, ka ne tikai vārdos, bet arī darbos ir gatavi palīdzēt valsts aizsardzībā. Mēs esam varējuši daudz mācīties no notikumiem Ukrainā. Runāšana nelīdz, kaut ko var sasniegt tikai ar darbiem. Jāņem vērā, ka tikai labi apmācīts karavīrs spēj izdzīvot un izpildīt uzdevumus brīžam īsti pārcilvēciskos apstākļos."
Dažiem tiek piešķirta nākamā dienesta pakāpe. Viens no viņiem ir profesionālais motobraucējs Artis Ozols, kas tiek paaugstināts par kaprāli. Protams, patīkami sajust novērtējumu, taču ne jau tas esot svarīgākais – galvenais, lai būtu patiesa vēlēšanās un interese par karavīra prasmju apgūšanu, saka A.Ozols. Jaunieceltajam kaprālim (47gadi) viss šķietami padodas viegli, iespējams, tas saistīts ar viņa interesi par karu vēsturi, īpaši latviešu karavīru gaitām Otrajā pasaules karā. Arī fiziskais rūdījums ir svarīgs arguments, kas licis izšķirties par viņa iekļaušanu rotas izlūku vadā. Nesen izlūkiem beigušās spraigas un saistošas mācības Salaspilī, kurās kopā ar amerikāņu sevišķo uzdevumu vienību (SUV) un Latvijas SUV karavīriem pildīti hibrīdkaram raksturīgi uzdevumi. Viss norisinājies civilajā vidē, piemēram, nācies atbrīvot "zaļo cilvēciņu" sagūstītos ķīlniekus, aizsargāties apdzīvotā vietā, gādājot par civilpersonu drošību.
Adatainais eža princips
Pazīstamais dzejnieks un filoloģijas doktors Valts Erenštreits stāsta, ka esot gandarīts par savu pirms pusotra gada izdarīto izvēli iestāties Zemessardzē. Faktiski visi tās dalībnieki par to izšķīrušies, vienādu motīvu vadīti. Tā bijusi izpratne, ka pienākuši jauni un daudz nopietnāki laiki. Ka var pienākt brīdis, kad jāņem rokās ieroči un jādodas aizstāvēt valsti. "Ka situācija ir mainījusies, ka iespējami nelāgi notikumi, man kļuva skaidrs Bronzas karavīra notikumu laikā Tallinā. Tad es domāju, ko lai briesmu gadījumā dara – vai man mukt uz Zviedriju? Sapratu, ka tas nebūs iespējams, jo konflikts var aptvert visu Eiropu. Tad nodomāju, ka ir divas iespējas: viena no tām – mukt, vienkārši mukt, bet otra – mukt un šaut pretī. Tā ir liela starpība. Pagājušajā gadā piedalījos lielās mācībās Igaunijā. Tur bija liels skaits rezervistu. Un tur man viņi stāstīja par tā saucamā eža principu. Ezi, protams, var paņemt rokās, bet cik adatu iedursies plaukstā? Un tas nebūs patīkami. Tas arī ir galvenais – jāliek saprast, ka iebrukums Latvijā maksās ļoti dārgi. Tam jākļūst par spēcīgu argumentu, lai atturētu kaimiņu no šādas rīcības".
No aizsargāšanās kaujas līdz pretinieka iznīcināšanai
Pēc svinīgā pasākuma rotas apjoma vienība sakāpj "Scania" un "Volvo" kravas automašīnās un mēro ceļu uz Ādažu poligonu. Izlūkiem, kurus vada kaprālis A.Ozols, dots uzdevums "pazust": viņiem turpmāk jākļūst neredzamiem – jādodas uz noteiktu teritoriju, kur drīzumā gaidāma pretinieka vienības ierašanās. Šoreiz šī loma un attiecīgs uzdevums uzticēts diviem Cēsu zemessargu vadiem. Izlūkiem jāspēj atrast un pamanīt pretinieku, pašiem paliekot neatklātiem. Ja tas nav izdevies – viņi savu uzdevumu nav mācējuši izpildīt un, kā saka stāsta 19.bataljona štāba rotas virsseržants Intars Krūms, faktiski ir zaudējuši kaujā. Saskaņā ar scenāriju pārējie – kājnieki un viņiem piedalītie jaunsargi dienas laikā gādājot par aizsardzību – jāizveido pavisam nopietnas pozīcijas. Jāizrok ierakumi cilvēka auguma garumā, jāpadomā par dažādiem šķēršļiem. Četros no rīta viņiem tiks izdarīts uzbrukums – pa paralēliem ceļiem virzīsies pretinieka grupas, bet divas kājnieku mašīnas imitēs ienaidnieka tankus. Uzbrucējus vajadzēs apturēt, piespiežot viņus atkāpties. Tad nākamo uzdevumu varēs pildīt kaprāļa A.Ozola karavīri - jāierīko slēpnis atpakaļ ejošajam pretiniekam un tas jāiznīcina.
