"Jūs esat no Rīgas? Man tur ir sieva un dēls. Dēls ieguva otro vietu atklātajā boksa čempionātā!" Ķirurgs Jurijs Kuzņecovs rāda fotogrāfiju. Tajā redzams sportisks jaunietis uz pjedestāla. Seja ir nopietna. Tāda pati kā tēvam. Šķiet, ka cilvēks nav gulējis gadu un smaida tikai ļoti īpašos gadījumos. Piemēram, kad rāda dēla fotogrāfiju.
Ārpus ētera
Mākslinieks Benksijs ir apstiprinājis, ka Ukrainā radījis septiņus savus jaunos zīmējumus. Gribot negribot ieslēdzas pēddziņa režīms – atrast pēc iespējas vairāk.
Protams, tas, kā Polija ir tērējusi Eiropas fondu naudu, ir redzams uzreiz – autobāņi simtiem kilometru garumā līdz pašai robežai ar Ukrainu. Bet Ukrainā tā nav. Ukrainā Eiropas fondu nav bijis. Bet ir karš. Tāpēc tagad ciemos un pilsētiņās gar šoseju līdz Ļvivai nedeg pilsētas apgaismojums. Gandrīz. Izņēmums ir gājēju pārejas.
Uz robežas jūtams kontrasts. Pat ne tikai jūtams. Tas ir redzams. Polijas puse ir spilgti apgaismota jau vairākus kilometrus pirms kontrolpunkta. Ukrainas pusē gaisma deg tikai dokumentu pārbaudes zonā. Tālāk ir tumsa. Valsts enerģētikā ir lielas problēmas. Taču vieglo auto rinda ir pirms iebraukšanas Ukrainā. Tā ir galvenā pārmaiņa salīdzinājumā ar kara pirmajiem mēnešiem. To teica arī Polijas robežsargi – ukraiņi atgriežas.
Džeisons no Kalifornijas. Dominiks no Slovākijas. Nika no Kijivas. Oleksijs no Harkivas. Sergejs no Rīgas. Viņi tikko pieveikuši 1200 kilometru no Amsterdamas. Bet priekšā vēl nedaudz vairāk kā tūkstotis. Kā nu kuram. Uz mašīnu paneļiem A4 lapiņas ar pilsētu nosaukumiem. Harkiva. Izjuma. Un, lūk, tagad Hersona. Tā ir kolonna no četrām "ātrajām" – divi fordi, folksvāgens un mersedess. Divas dzeltenās mašīnas ir holandiešu. Divas balti zilās ieradušās ar konteinerkuģi no ASV Ohaio štata.
Mūsu opelis ir gandrīz pieplacis pie zemes, tam ir pilns bagāžnieks. Tehnika, kannas ar degvielu, ūdens, somas. Starp bagāžnieka vāku un mantām ir tikai neliela sprauga. Nesen izlasīju frāzi: "Mēs nevedam gaisu." To uzrakstījis kāds no fonda "Brīvības buras" brīvprātīgajiem. Nu jau gandrīz deviņus mēnešus brīvprātīgie nogādā Ukrainā ātrās medicīniskās palīdzības automašīnas. Pērk lietotus automobiļus visā Eiropā, saliek tajos medicīnisko aprīkojumu un atdod Ukrainas ārstiem. Tiem, kuri tuvāk frontei.