Kultūra / Tautas māksla
Rakstaini un adīti tā, lai var valkāt no abām pusēm – tādi ir Mazsalacas novadā adītie dubultcimdi. Šo visai sarežģīto cimdu adīšanas tehniku bija apguvusi un pilnveidojusi tautas daiļamata meistare Rasma Āboltiņa. Viņai aizejot mūžībā, šīs prasmes gluži vēl nav pazudušas – lai arī nav daudz interesentu, bet ir, kas šo adīšanas tehniku ir iemācījušies.
24. un 25. oktobrī Smiltenē un Rīgā norisināsies ikgadējais starptautiskais tautas mūzikas festivāls "Dzīvā mūzika", kas šogad veltīts tradicionālajai vijoļu spēlei. Festivāla laikā notiks tiešsaistes lekcijas, kurās piedalīsies vairāki pazīstami Ziemeļeiropas tradicionālās vijoļspēles speciālisti, paziņojumā prese pavēstīja organizatoru pārstāvis Jānis Dzimtais.
Šogad jau četrdesmito reizi uz satikšanos aicina Latgales podnieku dienu tradīcija, kuras pasākumi iecerēti gan Latgales kultūrvēstures muzejā, gan keramikas darbnīcā “Mōldedži”, gan arī Lūznavas muižā.
Pasākumā “Satiec savu meistaru” Balvu novada muzejā ir iespējams apskatīt Ziemeļlatgales cimdu adītāju izstādi, kuru iekārtojušas pašas adītājas. Šajā reizē meistares tikās ar meistarēm, lai dalītos viena ar otru cimdu rakstos, tehniku un savu gūto pieredzi.
No 1. septembra Latvijas Nacionālās bibliotēkas M stāva galerijā apskatāmi 13 Rīgas tautas lietišķās mākslas studiju labākie darbi. Izstāde “Prasme” ir veltījums kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” 25. jubilejai, un vienlaikus tā ievada šī gada akciju “Satiec savu meistaru”. Ekspozīcijā skatāmas tekstilijas, mežģīnes, adījumi, rotas, kokgriezumi un pinumi – darbi, kas vislabāk atspoguļo katras studijas prasmes un vērtības.
No 4. līdz 6. septembrim Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) aicina gūt praktiskas zināšanas vērienīgākajā tradicionālo prasmju apgūšanas pasākumā “Satiec savu meistaru 2020”. Šogad savā pieredzē dalīsies un rosinās darboties 195 dažādu amatu meistari vairāk nekā 100 vietās visā Latvijā, informēja LNKC pārstāvji.
Danču jeb neapdarinātu etnogrāfisko deju kustība aizsākās pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās Rīgā, bet gadu gaitā interese par to ir augusi. Jau septiņpadsmito gadu dancotāji pulcējās gadskārtējā Danču nometnē.
Sestdien, 22. augustā, Rīgā norisināsies 10. ukraiņu tautas mākslas festivāls “Sarkanais irbenājs”, kurā piedalīsies ukraiņu mākslinieciskie kolektīvi no visas Latvijas, Latvijas baltkrievu, poļu, vācu un latviešu kolektīvi, kā arī viesi no Lietuvas un Igaunijas. Pasākums tiks veltīts Ukrainas neatkarības dienai, tā programmā paredzēts dalībnieku gājiens, koncerts un amatnieku meistarklases, informēja organizatori.
50. Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus šogad notiks tiešsaistē. Vietnē www.egadatirgus.lv Brīvdabas muzeja gadatirgus dalībnieki – amatnieki un mājražotāji – publicēs savus darinājumus, savukārt pircēji no Latvijas un citām valstīm varēs aplūkot piedāvājumu un sazināties ar meistariem, lai iegādātos izvēlētās preces. Plānots, ka portāls darbību uzsāks augusta vidū, informēja rīkotāji.
Lai saglabātu un popularizētu kokles spēles tradīcijas, etniskās kultūras centrs “Suiti” ik gadu rīko apmācības. Tās pulcē dažādus interesentus, ne tikai suitus. Tā ir iespēja iegūt gan pamatprasmes kokles spēlē, gan izzināt arī tās vēsturi un tieši suitiem raksturīgo melodiju klāstu.
Latvijas Neredzīgo bibliotēkā Rīgā durvis vērusi mākslinieces Anitas Šaliņas adījumu izstāde “Dzijas spēles”.
Vilkači, maldugunis, vadātājs, lietuvēns – latviešu mitoloģija čum un mudž no dažādiem mistiskiem tēliem. Latviešu mitoloģijā ir gan tumšie, gan gaišie spēki, kas satiekas Jāņu laikā.
Pēc vairāk nekā 40 nostrādātiem gadiem pirmsskolas izglītības iestādē Madonas novada Sarkaņu pagasta amatniece Līga Kuba sajutusi aicinājumu krasi mainīt savu dzīves veidu un jau trīs gadus darbojas pašas izveidotajā aušanas darbnīcā. Daudz kas tapis arī ārkārtējās situācijas laikā, un tagad, tai beidzoties, atkal vērusi durvis savu radīto lietu klētiņai.
Ar dziesmas “Ozoliņi” videoierakstu vasaras saulgriežu sveicienu visiem sūta bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi” kopā ar vairākiem desmitiem dziedātāju un mūziķu no dažādu Latvijas novadu folkloras kopām.
Iedziedāt un uzfilmēt savu tautas dziesmu aicina tradicionālās dziedāšanas konkursa “Te man tika, te dziedāju!” rīkotāji. Iniciatīvas sirds ir etnomuzikoloģe un mūzikas pedagoģe Igeta Ozoliņa, kura konkursu rīko sadarbībā ar Austras biedrību.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
