Kultūra / Tautas māksla
Izpārdotas, bet nenospēlētas vairākas izrādes, neizdziedāts arī Teātra dienas koncerts un pirmizrāde aprīļa nogalē, kura arī, protams, nenotiks. Tādas korekcijas ārkārtas situācija viesusi Cēsu teātra plānos. Cēsu amatierteātra dalībniekiem, tāpat kā citiem pašdarbības kolektīviem – dejotājiem, dziedātājiem – tagad izpaliek arī kopīgie mēģinājumi. Cēsu teātra aktieri gan vērtē, ka šī pauze nebūt neļaus kolektīvam izjukt, bet gan, kad dzīve atgriezīsies normālās sliedēs, būs vēl lielāks entuziasms darbam.
„Baltie darbi” – tādu apģērbu zīmolu Jaunpiebalgā radījusi tērpu dizainere Ilze Prūse, viņa šuj tautiskos kreklus, dvieļus un galdautus, linu kleitas un arī greznus vecmāmiņu laika naktskreklus. Ierosmi pievērsties linam un izšuvumiem viņa pamato ar to, ka vēlas saglabāt kādreiz raksturīgo, kas bija tā laika tērpos, un smalkumu, kas piemita arī tādam it kā ikdienišķam apģērbam kā naktskrekls.
Latgales kultūrvēstures muzejā pabeigts darbs pie mākslas zinātnieka un kritiķa Jāņa Pujāta dzimtas keramikas kolekcijas pieņemšanas muzeja krājumā. Kolekcija papildināta ar vairāk nekā 300 keramikas vecmeistaru un mūsdienu šī amata pratēju darbiem, un tie ir kļuvuši par daļu no Nacionālā muzeju krājuma. Muzeja Latgales keramikas kolekcija pašlaik ir lielākā Latvijā.
Darināt savu tautastērpu ir nopietns eksāmens jau pieredzējušām rokdarbniecēm, bet ķerties pie šī darba jau skolas solā šķiet pavisam pārdroša iecere. Taču Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā nu jau kuro gadu, mājturības skolotājas Antras Strazdas rosinātas, vidusskolas meitenes darina savus tautas tērpus. Šopavasar izlaidumā 14 skolas absolventes varēs ierasties jau savos, pašu austos, šūtos tautas tērpos, kopumā skolā ir tapuši 38 tērpi. Kā aizsākusies šī ierosme, un kāda ir jauno rokdarbnieču motivācija tērpu gatavošanā?
Talsu Valsts ģimnāzija ir UNESCO asociēto skolu tīklā, un tas paver iespējas starptautiskiem projektiem. 11. klases audzēkņi iesaistījušies kopprojektā ar Japānu, kura galvenais mērķis ir radīt mākslas darbu, kas atainotu abu valstu redzējumu par ilgtspējību un vidi. Pusi lielformāta gleznojuma jau radījuši japāņu jaunieši, nu talsenieki turpina darbu, lai februārī to nosūtītu atpakaļ uz Japānu.