Vēl pēdējā kokļu uzskaņošana un tad jau 20 dažāda vecuma šī instrumenta interesentu skatītājiem rādīs, ko iemācījušies piecās dienās. Etniskās kultūras centram “Suiti” vasarā rīkot mācības kokļu spēlē jau kļuvis par tradīciju. Šai reizē pulcēšanās vieta ir Kuldīgas novada Basi, kas ir viena no suitu kultūrvēsturiskajām teritorijām.
Suitos kokles un dūdu spēlēšanas tradīcija bija saglabājusies visilgāk, tā ir suitu lepnums, tāpēc bijis svarīgi to atkal atdzīvināt un tajā ieinteresēt pēc iespējas vairāk cilvēku.
"Kokli lietoja, man šķiet, visos godos, arī bērēs, kokle latvju dainās ir devēta arī kā veļu laiva. Saistīts ar bēru gadījumiem, kokle ir tāds mītisks instruments, kas apvijas ar dažādiem stāstiem un dažādām sajūtām," stāsta etniskās kultūras centra “Suiti” vadītāja Dace Martinova.
Koklei ir bagāts un īpašs stāsts. Tas ir bijis tikai Baltijas jūras austrumu krasta tautu mūzikas instruments. Pirmie arheoloģiskie atradumi Latvijā datējami no 13. gadsimta, bet senākās drošās rakstveida ziņas par koklēšanu saglabājušās no 17. gadsimta sākuma. Paralēli kokles spēles pašiem pamatiem mācību dalībnieki folkloras kopu “Laiva” un “Ceļteka” vadītājas Andas Ābeles vadībā apguva arī šīs zinības.
"Suitu koklēm būtu jābūt skaņojumam mazliet mazāk stīgām, un būtu jāliek akordu ar četriem pirkstiem, piekto turot gaisā, tad var nospēlēt trīs mažora akordus. Ir pierakstīti ļoti daudz meldiņu šai pusē. Te ir ļoti bagats materiāls, ko mācīties spēlēt," skaidro kokles spēles skolotāja Anda Ābele.
Lielākoties mācību dalībnieki kokles spēlē bija iesācēji. Tomēr visi uzrunātie atzina, ka pamatiemaņas turpinās attīstīt. Tā Padures pagasta iedzīvotāja Indra Visocka nolēmusi iegādāties savu kokli, Mārtiņam Dunajevam no Jelgavas pēc kokles darināšanas radusies interese iemācīties to spēlēt.
Iespēja sarīkot šādas mācības šogad bija ar Kuldīgas novada kultūras prgrammas atbalstu. Pasākumu kuplināja arī suitu ēdienu – kočas un saldās zupas degustācija, jo kā tad nu pēc koncerta ies mājās – arī ēdiens suitos vienmēr bijis, kas cilvēkus vieno un rosina sarunām.
