Kultūra / Mūzika
Nedēļas nogalē koncertu sērijā "Jūrmala Jazz" Dzintaru koncertzālē kopā ar Latvijas Radio bigbendu uzstājās izcilais zviedru trompetists un arī bigbenda vadītājs Lase Lindgrēns. Programmā "Stinga mūzikas vakars" popmūzikas leģendas Stinga dziesmas un balādes aranžētas džeza noskaņās.
Aizvadītājas nedēļas izskaņā klausītājiem Rīgā un Rēzeknē izskanēja programma "LNSO, Mālera Piektā un Paganīni", kas vienoja (LNSO), diriģentu Tarmo Peltokoski un pianistu Hjong-Ki Džū. Klausītāju pilnu zāli pulcēja gan Latgales vēstniecība "Gors", gan Lielā ģilde, taču publikas vērtējumi koncertam dažādi.
Vai zini, ka Emīlam Dārziņam bija dēls Volfgangs, kurš tādu vārdu dabūja... nav grūti iedomāties, kam par godu. Anšlavs Eglītis jokojot ir teicis: "Volfgangs Dārziņš? Kas tas tāds? Ja jau mēs sakām Volfgangs, tad turpinām: Mocarts. Un, ja sakām Dārziņš, tad domājam: Emīls."
Latvijas džeza vidē dominē sieviešu izpildītāju balsis, taču vīriešu – džeza vokālistu tikpat kā nav. "Džeza vide varētu būt daudz krāsaināka, bagātīgāka un daudzveidīgāka, ja tajā skanētu arī vīriešu balsis," pauda Latvijas Radio 3 raidījuma "Džeza impresijas" vadītāja Anete Ašmane-Vilsone, kas uz sarunu aicināja dziedātāju un pedagoģi Ingu Bērziņu, dziedātāju Daumantu Kalniņu un Ņujorkā dzīvojošo džeza vokālisti Artu Jēkabsoni.
Sestdien, 24. februārī, pulksten 18.30, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā latviešu un ukraiņu dziedātāji un mūziķi apvienojās muzikālā pasākumā, lai paustu Ukrainas tautai savu solidaritāti un atbalstu.
"Radio Naba" mūzikas topu teju pašās februāra beigās papildinājušas jaunākās dziesmas no vairākiem latviešu mūziķiem, tostarp "aPēdājs", "Purva metāls","Mēnessputni", Jāņa Irbes, Reiņa Jaunā un Ernas Daugavietes un citiem māksliniekiem. Savukārt ārzemju mūzikas topā jaunumi no Toma Jorka grupas "The Smile", "Future Islands", Ben Frost, leģendārās grandža rokgrupas "Sonic Youth" basģitāristes Kimas Gordonas un citiem.
"Arēnā Rīga" 21. oktobrī notiks somu simfometāla čellistu apvienības "Apocalyptica" koncerts, aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāju pārstāve Kristīne Tjarve.
Mūziķis Artūrs Šingirejs jeb Dons pārstāvēs Latviju šī gada Eirovīzijā ar savu jaunāko veikumu – dziesmu "Hollow", un viņa darbs "Lauzto šķēpu karaļvalsts" atzīta par "Muzikālās bankas 2023" vērtīgāko dziesmu. Mūziķis arī nupat pabeidzis darbu pie jauna mūzikas albuma "Laiks", kas tapis sadarbībā ar ļoti daudziem mūziķiem no visas pasaules.
Mūziku, Latvijā iegūtos draugus un domubiedrus par saviem spēka avotiem sauc ukraiņu mūziķe Oksana Nikitjuka, kura jau divus gadus ir šķirta no savas dzimtenes. Viņa ir ļoti izcila un daudzpusīga māksliniece – dziedātāja, diriģente un muzikoloģe. Arī Latvijā viņai ir iespēja strādāt tieši savā profesijā. Viņa dzied Valsts akadēmiskajā korī "Latvija", darbojas kā koncertmeistare Ikšķiles jauktajā korī, sadarbojas ar vēl citiem Latvijas mūziķiem. Šo svētdien duetā ar pianisti Hertu Hansenu viņa sniegs koncertu "Saulespuķu ceļš" Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars".
Kopš 2022. gada 24. februāra notikušajās publiskajās diskusijās par Krievijas kultūras klātbūtnes iespējamo izslēgšanu, Latvijas akadēmiskās mūzikas vidē identificējamas arī atbalsis no PSRS okupācijas perioda impēriskā lielkrievu šovinisma diskursa. Kopumā vairāk nekā 30 gadu laikā kopš valsts faktiskās neatkarības atjaunošanas skatījumā uz akadēmiskās mūzikas pagātni Latvijā joprojām periodiski izskan apgalvojumi, kas bija radušies padomju totalitārā politiskā režīma ietvaros. Karš Ukrainā saasina uzmanības pievēršanu šai situācijai un stimulē nepieciešamību objektīvi pārvērtēt okupācijas laika anahronisku diskursu lietojumu Latvijas šodienas kultūrtelpā.
Radošā dueta Stīvena Flahertija (Stephen Flaherty) un Linnas Ārenas (Lynn Ahrens) 1998. gada mūzikls "Regtaims" ir viens no spilgtākajiem piemēriem tam, kā ar dziesmas palīdzību saaust kopā pat visdažādākos stāstus. Mūzikla saturs vēsta par 20. gadsimta Ņujorku no trīs dažādām – afroamerikāņu, imigrantu un t. s. "augstās šķiras" baltādaino – cilvēku perspektīvām. Neskatoties uz galveno varoņu nepārprotamajām atšķirībām kā dzīves dzīvošanā, tā dzīves skatījumā, mūzikla gaitā viņi krusto ceļus atkal un atkal, kļūstot par viens otra dzīves svarīgu sastāvdaļu, tādējādi atainojot jaunās pasaules – Amerikas – mainīgumu.
Pēdējos mēnešos, runājot par Latvijas profesionālo mūziķu atalgojumu, esam vairākkārt dzirdējuši, ka mūsu mūziķi izvēlas emigrēt un pieņemt darba piedāvājumus citu valstu orķestros. Taču nereti notiek arī pretējs process. Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī (LNSO), kā arī Nacionālas operas orķestrī gan štatā, gan kā viesmūziķi iestrādājušies jau vairāki mūziķi no Rietumeiropas valstīm.
21. februārī nozīmīgu dzīves gadskārtu svin ilggadējais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) vijolnieks ar "orķestra ārlietu ministra statusu" – Reinis Galenieks. Par to, kas daudzos darba gados piedzīvots orķestrī un paša karjerā, par Leonīda Vīgnera un Vasilija Sinaiska laikiem un par LNSO ārzemju ceļojumiem un tajos pieredzētajiem kurioziem jubilārs stāstīja Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Benefice".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
