Kultūra / Mūzika
"Radio Naba" mūzikas topā februārī ir vairāki pārsteigumi. Te sastopamas gan mūzikas leģendas, no kurām teju neviens neko vairs negaida (vai necer), gan mākslinieki, kuru jaundarbi iznāk reizi divdesmitgadē. Šoreiz arī žanru klāsts ir bagātīgs – no "šūgeiza" līdz "sladžmetālam". Topā izskan tādi latviešu mūziķu vārdi kā "Grindstones", Imants Vovers, Suzanna un "Very Cool People", savukārt ārzemes pārstāv mākslinieki "bdrmm", Beta Gibonsa, "Kidsø", "Lebanon Hanover" un "Orchestral Manoeuvres in the Dark".
Daudziem mūsdienās tas ir pilnīgi svešs vārds, taču 19. un 20. gadsimta mijā Elīze Pēkšēna bija pirmā starptautiski atzītā koncertējošā latviešu pianiste.
Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas O2 arēnā pasniegtas prestižās popmūzikas "Brit Awards" balvas. Par galveno vakara varoni kļuva dziedātāja un dziesmu autore Reičela Agata Kīna, ko labāk pazīst ar skatuves vārdu "Raye".
Saspēle – ar dzejniekiem, komponistiem, mūziķiem, dažādiem mūzikas stiliem un laikmetiem. Tā īsumā raksturojams Lielās mūzikas balvas nominantu kategorijā "Izcils sniegums gada garumā" aizgājušais gads.
Savā pasaules apceļošanas tūrē 16. aprīlī koncertzālē "Palladium" Rīgā uzstāsies VV jeb Ville Valo, kas plašāk pazīstams arī kā somu gotiskā roka/metāla grupas "HIM" līderis. VV ir viņa solo projekts kopā ar jaunu grupu, un koncerta programmā dzirdēsim kā dziesmas no jaunā "Neon Noir" albuma, tā arī lielos hitus.
Šī gada "Lielās mūzikas balvas 2023" nominanti kategorijā "Gada koncerts" izceļas ar īpašu grandiozitāti un dramatismu, cits citu pārspējot emocionālā pārdzīvojuma intensitātē.
Ir klāt marts, bet uz koncertiem āra estrādēs vēl kāds laiciņš būs jāpagaida. Ceļvedi mēneša pirmajām dienām piedāvā Kārlis Kazāks.
Grupa "Instrumenti", kas šobrīd strādā pie jaunām dziesmām, šī gada otrajā pusē klausītājiem piedāvās jaunu albumu un, atzīmējot šo faktu, 26. oktobrī rīkos koncertšovu "Arēnā Rīga", informēja grupas pārstāvji.
Grupa "Nielslens Lielsliens" laiž klajā video jaunākajam singlam "Vijciema lāči". Dziesma ir dokumentāls stāsts par savvaļas lāču viesošanos, huligānismu Ziemeļlatvijā pēc patiesiem, aculiecinieku aprakstītiem notikumiem, pavēstījuši mūziķi.
Tas bija komponista Jēkaba Jančevska skaņdarbs "Atsalums", kas latviešu mūzikā ievilka un sagūstīja franču psihoanalītiķi Žilu Delesu-Vēliņu. Dzīve viņu uz Latviju atveda pirms pieciem gadiem, un kopš tā laika viņš Latvijas komponistu daiļradē iedziļinājies tik pamatīgi kā reti kurš. Turklāt ne tikai kā klausītājs, bet arī kā intervētājs: platformā "YouTube" Žils kopā ar sievu izveidojis projektu "Vienā balsī", kurā intervē latviešu mūziķus ar mērķi popularizēt viņu veikumu pasaulē.
Ar pārņ izdūtū muzykys albumu "Turu Buru" pyrma gondreiž 30 godu Daugovpilī dybynuotuo folklora grupa "Laimas muzykanti" itūgod nomināta Latgalīšu kulturys goda bolvai "Boņuks 2023". Grupys dybynuotuojs i vadeituojs ir muzikis, multiinstrumentalists, folklorists, komponists i aranžātuojs Artūrs Uškāns – cylvāks ar latgalisku dvēseli, kurs latgalīšu tautysdzīsmi ir nūness plotajā pasaulī. Niu jam tūp kūpeigs projekts sadarbeibā ar ukraiņu izceļsmis etnomuzykologi Viktoriju Prituļaku.
20. gadsimta sākumā un arī vēl Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Karls Jērns bija biežs viesis uz Latvijas koncertskatuvēm no Ņujorkas. Viņš bija dziedātājs (tenors), ko kādreiz mēģināja padarīt pat par latvieti – Kārli Jēriņu (!), jo Karls Jērns (Karl Jörn) dzimis Rīgā 1873. gada 5. janvārī (pēc jaunā stila; pēc vecā stila – 1872. gadā).
Sakrālās mūzikas komponistam un mūzikas pedagogam Rihardam Dubram šomēnes aprit sešdesmit gadu. Raidījumā "Kultūrdeva" jubilārs stāsta par to, kāpēc visa mūzika ir garīga un kāpēc jāpriecājas par modernismu, kā arī dalās atmiņās par skolotāju Ādolfu Skulti un to, kādēļ neizdevās pabeigt sava pasniedzēja 10. simfoniju.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
