Gandrīz katrā ceturtajā pašvaldībā pirmsskolu pedagogu algas šogad nav pieaugušas tā, kā gaidīts. Daudzviet, lai neizmaksātu algas noteiktajā apmērā, samazinātas pedagogu darba slodzes vai to plāno darīt tuvākajā laikā, secinājusi skolotāju arodbiedrība. Virkne pašvaldību samazinājušas pedagogu darba slodzi pēc tam, kad pagājušajā vasarā Satversmes tiesa lēma – bērnudārzu pedagogi nedrīkst par vienas stundas darbu nepamatoti saņemt mazāk nekā skolotāji pamatskolās vai vidusskolās, kā tas ir bijis līdz šim.
Autora ziņas
Kāds darbu birojā pie datora, cits labi apmaksātu darbu ārzemēs un vēl kāds darbu ar bērniem izlēmis apmainīt pret formas tērpu un ieročiem, pievienojoties Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Pirmdien, 4. martā, līgumu par profesionālo dienestu parakstīja 50 jaunie karavīri, kas izturējuši veselības un citas pārbaudes un pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos izlēmuši sargāt savu valsti.
Sauca par mežoņiem un apsaukāja, dziedāja Krievijas valsts himnu un citā veidā bija emocionāli vardarbīgi. Tā par dēla pazemošanu Jelgavas Pārlielupes pamatskolā stāsta kāda ukrainiete, kas, karam sākoties, kopā ar ģimeni no Harkivas apgabala pārcēlusies uz Jelgavu. Lietai uzmanību pievērsusi ne vien pašvaldība un Valsts policija, bet arī Valsts drošības dienests (VDD).
Racionāli pareizi, bet emocionāli sarežģīti – tā lēmumus par skolu tīkla sakārtošanu Tukuma novadā īsumā raksturo domes vadība. Deputāti ceturtdien, 29. februārī, vienojušies vairākām skolām samazināt izglītības pakāpi, jo skolēnu skaits tajās pārāk mazs, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību bērniem un konkurētspējīgas algas skolotājiem. Vairākas skolas slēgs pavisam. Domē atzīst – nereti atliktos lēmumus pasteidzinājusi gaidāmā pedagogu algu modeļa reforma.
Otrajā gadadienā, kopš Krievija sāka pilna apmēra iebrukumu pret Ukrainu, vairākas pašmāju amatpersonas uzsvēra nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu, jo šī valsts cīnās arī par Latvijas drošību un brīvību. Lietainajā sestdienā izteikt atbalstu Ukrainai pie Brīvības pieminekļa Rīgā pasākumā "Kopā līdz uzvarai!" bija sanākuši vairāki simti cilvēku. Dažādi Ukrainas atbalsta un piemiņas pasākumi notika arī citviet Latvijā.
Sarunas ar pašvaldībām par skolu tīkla sakārtošanu, kas ietver arī atsevišķu vidusskolu slēgšanu un reorganizāciju, plāno arī Igaunija. Kaimiņos diskutē par tādu vidusskolu reorganizēšanu, kurās vidusskolas posmā mācās mazāk par 100 skolēniem. Taču vispirms grib sākt ar tām skolām, kurās mācās mazāk nekā 40 skolēnu. Mērķis – uzlabot izglītības kvalitāti, kas Igaunijā, atbilstīgi starptautisku pētījumu datiem, ir krietni labāka nekā Latvijā. Visā valstī iecerēts izveidot tīklu ar 100 vidusskolām, ņemot vērā, ka skolēnu skaits samazinās un trūkst arī pedagogu. Taču sarunas, tāpat kā Latvijā, nav vieglas.
Šogad janvārī Latvijā bija 67 000 bezdarbnieku, ziņo Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Faktiskā bezdarba līmenis kopš aizvadītā gada decembra nav mainījies, un tie ir 7,1%. Ilgstošo bezdarbnieku skaitam ir tendence samazināties, tomēr atbilstīgi statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem par aizvadītā gada otro pusi – ilgstošo bezdarbnieku skaits aizvien ir samērā liels. Tie ir 15,8 tūkstoši cilvēku, kas darbu meklē 12 mēnešus un ilgāk. Kā tas iespējams, ka no politiķiem un uzņēmējiem bieži izskan, – mūsu valstī trūkst darbinieku! Un tai pašā laikā daudziem cilvēkiem arī ilgāku laiku nav darba!
Medikamenti, pārtika, sadzīves preces, psihologa un mentora jeb atbalsta personas konsultācijas, krīzes palīdzība – tās ir pamata lietas, ko pašlaik sākuši saņemt pirmie jaunieši, kas pieteikušies palīdzībai pēc labdarības maratona "Dod pieci!" noslēguma. Maratonā visi kopā saziedojām gandrīz pusmiljonu eiro.
Lai runātu par skolu tīkla karti, piektdien, 16. februārī, valdības ēkā politiķi tikās ar Vidzemes un Rīgas reģiona pašvaldībām. Jau ziņots, ka reformas tālāku virzību nobremzējusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), pēc kā izlemts – vajadzīgs vēl viens sarunu aplis ar pašvaldībām. Šoreiz pie viena galda ar tām sēdās vairāku ministriju pārstāvji. Nospriests, ka situācija ar skolēnu skaita samazināšanos ir nepielūdzama, tomēr ministrijām būtu vairāk jāatbalsta pašvaldības.
Satversmes tiesa (ST) sākusi vērtēt valdības lēmumu, kas ļauj cirst jaunākus kokus. Pērn lieta ierosināta pēc Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pieteikuma. Vides organizāciju ieskatā, pieņemot Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus, kas samazina cērtamo koku caurmēru, nav izvērtēta ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Lietas pirmajā tiesas sēdē tika uzklausītas dažādas iesaistītās puses – gan vides organizāciju pārstāvji, gan meža nozares un valdības pārstāvji.
Pārkāpums aiz pārkāpuma. Tā par nedēļas nogalē notikušo jauniešu cīņu sportu, kurā notika cīņa starp 18 gadus vecu jaunieti un 15 gadus vecu, tātad nepilngadīgu pusaudzi, saka nozares profesionāļi. Turklāt pasākumā nebija ievēroti dažādi drošības noteikumi, piemēram, par aizsargu lietošanu. Cīņu šova organizatori pārmetumus noraida.
Par diskrimināciju bērnudārzā dēla diagnozes dēļ Latvijas Televīzijai stāstīja kāda mamma no Rīgas. Iepriekš viņas dēls, kam ir autiskā spektra traucējumi un piešķirta invaliditāte, apmeklējis vispārizglītojošo bērnudārzu Lubānā, bet māte apgalvo, ka viņai un viņas dēlam ar problēmām nācies saskarties tieši Rīgā. Četrgadīgais dēls skolojies divos galvaspilsētas bērnudārzos, tomēr pašlaik viņš neapmeklē nevienu pirmsskolas izglītības iestādi. Rīgas domē gan skaidroja, ka konkrētajā situācijā esot meklēti iespējami risinājumi. Problēmas ar iekļaujošo izglītību visas puses gan atzīst, un skaidro, ka iemesli tām ir vairāki.
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu ("Jaunā Vienotība") joprojām nepauž skaidru atbalstu izmaiņām skolu tīklā. Arī "Progresīvie" saredz neskaidrus jautājumus, tomēr koalīcijas partneri ir pārliecināti, ka kopsaucēju izdosies atrast. Tālākas sarunas gaidāmas pirmdien koalīcijas sadarbības sanāksmē. Čakša jau piekāpusies, paužot, ka reformu sākotnēji varētu ieviest brīvprātīgā kārtā un līdz obligātām izmaiņām varētu būt zināms pārejas periods.
Vērtējot lietu saistībā ar bērnu aizsardzību no kaitējošas seksuālas uzvedības, Tiesībsarga birojs secinājis, ka metodika, pēc kuras šajā jomā tiek apmācīti izglītības speciālisti, nav adaptēta Latvijas tiesiskajai sistēmai. To intervijā Latvijas Radio pastāstīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas juridiskā padomniece Kristīne Freiberga. Birojs mudina valsti izstrādāt pamatnostādnes aizsardzībai no bērniem kaitējošas informācijas.
Kas ir darīts, lai skolēnu sniegumu mācībās uzlabotu, tā vietā, lai atkāptos no iepriekšējās ieceres celt eksāmena nokārtošanai nepieciešamās prasības? Vai skolas nepārvēršas par eksaminācijas centriem? Šos un citus jautājumus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbiniekiem otrdien, 6. februārī, uzdeva Saeimas atbildīgās komisijas darbinieki, aicinot eksāmenu sistēmu lieki nesarežģīt un godīgi atzīt, kad dažādas reformas nav nesušas cerētos rezultātus.
Arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS) Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra iepirkumā ir saņēmuši Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes pārtikas preces, apstiprināja Aizsardzības ministrijā (AM). Tēja no Krievijas un sāls no Baltkrievijas esot nosūtīti atpakaļ un līdz ēdnīcai tā arī nenonāca. Izrādās, ka konkrētās preces armijai piegādājis uzņēmums SIA "Lanekss", kas konkrēto Krievijas izcelsmes tēju caur Elektronisko iepirkumu sistēmu piegādājis arī Latvijas Televīzijai. Turklāt šis uzņēmums figurē arī kādā izmeklēšanā par iespējamu krāpšanu pārtikas piegādē Ādažu militārajai bāzei. Līgums ar uzņēmumu nav lauzts.
Satraukti par iespējamu Rāmuļu pamatskolas slēgšanu ir vairāku bērnu vecāki, kuru bērni skolā apgūst speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Bažīgi ir arī vecāki, kuru bērni mācās vispārīgajā programmā, bet viņiem ir vajadzīgs ilgāks laiks mācību vielas apgūšanai.
Pēc daudzajām iebildēm un Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma reformu īstenot cieņpilni, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepiedāvās no šā gada 1. septembra visās pašvaldībās ieviest pedagogu algu modeļa izmaiņas, kas nozīmētu vairāku desmitu skolu reorganizāciju visā Latvijā.
Laikā, kad bijušais premjerministrs, tagadējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), ārvalstu braucienos devās ar privātiem reisiem, – gan viņam, gan viņa delegācijai būtu bijušas brīvas vietas pasažieru avioreisos, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā nonākusī informācija. Datumos, kad Kariņš devās savos komandējumos, "airBaltic" pasažieru reisos visbiežāk bija vairāki desmiti brīvu sēdvietu.
Apstādināts plāns saistībā ar "Latvijas pasta" nodaļu slēgšanu, Latvijas Televīzijai sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare. Satiksmes ministrija ir uzdevusi uzņēmumam izvērtēt katru nodaļu atsevišķi un piedāvāt jaunu risinājumu, saglabājot pēc iespējas vairāk nodaļu. Tāpat ministrija ir gatava palielināt finansējumu, bet "Latvijas pastam" uzdots meklēt arī jaunus tirgus.
Pērn pacienta sievas uzbrukumā cietušās Rīgas Austrumu slimnīcas ārstes lietu policija izmeklēs nevis kā administratīvu procesu, bet gan kā kriminālprocesu, Latvijas Televīzijai apstiprina Valsts policijas pārstāve.
Augusi Latvijas nepilsoņu interese par Latvijas pilsonību. Īpaši intereses pieaugums novērots pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad naturalizēties vēlējās krietni vairāk Latvijā dzīvojošo cilvēku nekā divos gados iepriekš, kad bija arī kovida laiks. Tomēr ne visi pilsonību arī iegūst, – tas ir nopietns solis, kas prasa sagatavošanos un priekšzināšanas, tāpēc faktiski Latvijas pases piešķirtas aptuveni pusei no šiem cilvēkiem.
Satiksmes ministrija uzdevusi "Latvijas pasta" padomei atkārtoti izvērtēt ieceri šogad slēgt vai reorganizēt 105 no 176 pasta nodaļām visā valstī. Pastam pārmet sliktu komunikāciju un pārmaiņu vadību, uzstājot, ka nepieciešams apturēt haotisko pasta nodaļu reorganizāciju un sākto procesu atkārtoti izvērtēt. Uzņēmums vajadzību samazināt nodaļu skaitu pamato ar to, ka mazinās pieprasījums pēc pasta pakalpojumiem un uzturēt tik daudzas nodaļas kā pašlaik neesot finansiāli izdevīgi. Vienlaikus tā padome sola pārskatīt termiņus, cik īsā laikā īstenot pārmaiņas.
Jau no piektdienas, 26. janvāra, jaunieši, kas nejaušības kārtā izvēlēti iesaukumam valsts aizsardzības dienestā, sāks saņemt pavēstes par ierašanos uz veselības pārbaudi konkrētā datumā un laikā. Prognozēts, ka aptuveni piektdaļa un pat ceturtdaļa no viņiem pārbaudēs izkritīs uzreiz. Vēl tikpat daudziem varētu veikt padziļinātas, atkārtotas pārbaudes, ko visbiežāk nevar paspēt īsā laikā, tāpēc arī šī daļa iesaukti šoreiz netiks. Kādas ir visbiežākās veselības problēmas, kas liedz uzsākt dienestu? Un ko darīt?
Pārmaiņas ir vajadzīgas, taču pārdomātas un ne sasteigtas, uzsvēra vairāki Saeimas deputāti, uzklausot ministrijas redzējumu par pedagogu atalgojuma modeļa maiņu un izmaiņām skolu tīkla kartē. Ministre virza reformu ātrā tempā, solot lielākas algas un kvalitatīvāku izglītību jau no nākamā mācību gada. Vai līdz tam tiks novērstas arodbiedrības un pašvaldību bažas?