Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim nebija taisnība, sakot, ka Polijā nokritusī raķete nebija izšauta no Ukrainas. Tā uzskata arī Polijas prezidents Andžejs Duda. Viņš ieradās notikuma vietā, kur izsludinātas sēras.
Autora ziņas
Ukrainas specdienesti Hersonā cenšas izķert palikušos Krievijas armijas karavīrus, kas, maskējušies civildrēbēs, vēl slēpjas pilsētā. Hersonā ir izsludināta komandantstunda. Uz ielām – patruļas, bet daudziem hersoniešiem ir prieks, ka var atgriezties pilsētā. Darbu tur sākuši arī Hersonas pašvaldības deputāti, kuriem drošības nolūkos okupācijas laikā bija jāevakuējas, Latvijas Televīzijai intervijā sacīja Hersonas domniece Jevgēnija Belaja.
Lai gan somu karavīri vēsturē ir slaveni ar izcilām spējām turēties pretī PSRS spēkiem un arī tagad Somijas armija ir lieliski trenēta un ekipēta, somi tik un tā domā, kā uzlabot savas aizsardzības spējas. Somijā spriež, vai līdztekus obligātajam iesaukumam vīriešiem tas nebūtu attiecināms arī uz sievietēm.
Hersonā trūkst medikamentu, daudzviet nav elektrības un apkures. Krievijas armija ir pilsētu izlaupījusi. Tā Latvijas Televīzijai pastāstīja Hersonas domes deputāte Jevgēnija Belaja, kura okupācijas mēnešos patvērās Odesā. Viņa atzīst arī, ka Hersonā vēl uzturas daļa okupantu karavīru, kas pārģērbušies civildrēbēs. Tāpat ir bažas, ka Krievija nesāk pilsētu no otra krasta vienkārši sagraut ar apšaudēm – kā Mariupoli.
Turcijas trieciendronu ražotāja "Baykar" bezpilota lidaparātus Ukrainā drīzumā varēs izmantot pret kamikadzes lidrobotiem, tādiem kā krievu pilotētajiem Irānas droniem, kas Ukrainā veic triecienus kritiskās infrastruktūras objektiem, ziņu aģentūrai DPA pavēstījis uzņēmuma "Bayraktar" vadītājs Haluks Bairaktars.
Aizdomās par spiegošanu Krievijas labā Norvēģijā pēdējo nedēļu laikā aizturēti jau deviņi Krievijas pilsoņi. Starp tiem arī kāds, kurš uzdevies par zinātnieku no Brazīlijas. Norvēģu varas iestādes jau paziņojušas, ka plāno iepirkt speciālu aprīkojumu, lai cīnītos ar bezpilota lidaparātiem, ko spiegi arvien biežāk izmanto.
Rīgā piektdien sācies gadskārtējais drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference", kas gan klātienē, gan attālināti pulcējis kopā daudzus starptautiski atzītus politiķus un domātājus. Viens no galvenajiem tematiem ir Krievijas sāktais karš Ukrainā un kā tas ietekmē drošības situāciju gan Baltijas reģionā, gan pasaulē.
No Krievijas gūsta atbrīvotajiem Ukrainas pulka "Azov" karavīriem pēc daudziem mēnešiem beidzot izdevies satikt savus tuviniekus. Kopš Krievija nesen gūstekņu apmaiņā nodeva azoviešus Ukrainai, pastāv nosacījums, ka pieciem varonīgo Mariupoles aizstāvju komandieriem līdz kara beigām ir jāpaliek Turcijā.